Es dzīvoju Valmieras pusē, Burtnieku novadā. Sākumā laikrakstu “Ziemeļlatvija” pirku tirdzniecības centrā “Maxima”, bet 2014. gadā jau pasūtīju pasta nodaļā. Pašreiz esmu pasūtījusi tikai janvārim, bet pavisam drīz abonēšu pārējiem mēnešiem. Mūsu pusē daudzi lasa jūsu laikrakstu. Varu tikai priecāties par to informāciju, ko sniedz laikraksts “Ziemeļlatvija”. Galvenais jau nav tas, kurā novadā dzīvojam, bet gan, ko jaunu uzzinām. Man prieks par to, ka rītos jau pirms desmitiem pasta kastiņā saņemu “Ziemeļlatviju”.Ar patiku lasu Ingas Karpovas rakstus par jauniešiem skolā, par viņu sapņiem un vēlmēm.Skaisti Aivars Zilbers aprakstījis Valkā Lāčplēša dienai veltītos pasākumus un to svētku sajūtu sporta un izklaides pasākumos novados. Viņa rakstos sajūtams, kā lauku cilvēki lepojas ar savām mājām, ļaudīm, tradīcijām.Lasu Santas Sinkas brīnišķīgos pasaules ceļojumu aprakstus un kādus svētkus svin skolu jaunatne, kā rūpējas par dzīvnieku patversmes iemītniekiem.Lauksaimnieku problēmas ir visos novados. Ar interesi lasu Sandras Pētersones rakstus par šo tēmu. Viņa lieliski raksta par daudziem skaistiem un interesantiem pasākumiem novados, par tik dažādiem konkursiem un aktivitātēm. Tas ir aizraujoši, ja Smiltenes pagasta Kalnamuižā ir iespēja pašiem piedalīties rudzu maizes cepšanā. Mani tik ļoti iepriecināja Sandras Pētersones raksts par sargeņģeļiem “Tas, kurš tevi sargā”. Es guvu apliecinājumu savām izjūtām par to, ko sargeņģeļi tiešām ir.Novēlu veiksmi visam jūsu redakcijas kolektīvam un daudz tikpat interesantu rakstu nākamajā gadā.Gaišus un priecīgu Ziemassvētkus vēlot,
