Pirmdien Lietuvas prezidents Valds Adamkus un Igaunijas prezidents Arnolds Rītels oficiāli paziņoja, ka 9. maijā viņi uz Maskavu nebrauks, lai piedalītos 60. gadadienas svinībās kopš hitleriskās Vācijas sakāves Otrajā pasaules karā.
Pirmdien Lietuvas prezidents Valds Adamkus un Igaunijas prezidents Arnolds Rītels oficiāli paziņoja, ka 9. maijā viņi uz Maskavu nebrauks, lai piedalītos 60. gadadienas svinībās kopš hitleriskās Vācijas sakāves Otrajā pasaules karā. Tas nozīmē, ka no Baltijas minētajās svinībās piedalīsies tikai Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.
Igauniju svinībās Maskavā pārstāvēs ārlietu ministrs Reins Langs. Par šādu it kā vienotības trūkumu Baltijas valstu līderu starpā pēdējās dienās ir izteikti dažādi viedokļi. Valcēnietis Maksis Stepītis gan uzskata, ka visu triju valstu prezidenti savos uzskatos nav palikuši katrs pie savām domām, bet braukšanu uz Maskavu savstarpēji ir rūpīgi pārrunājuši un vienojušies, ka šī misija jāveic Latvijas prezidentei, jo viņa pirmā pieņēma Krievijas prezidenta Vladimira Putina ielūgumu.
“Pēc manām domām, tas, ka Vaira Vīķe-Freiberga pirmā piekrita doties uz Krievijas galvaspilsētu, nebija atsevišķs Latvijas prezidentes gājiens, par kuru Igaunijas un Lietuvas prezidenti neko nezinātu. Viss bija saskaņots un norunāts. Visi trīs prezidenti bieži savstarpēji sazinājās. Viņi bija vienojušies, ka uz Maskavu brauks Latvijas prezidente, lai paustu kopēju triju Baltijas valstu pozīciju vēstures notikumu vērtējumā. Tas, ka Igaunijas un Lietuvas prezidenti nolēmuši palikt mājās, nav nekas sevišķs un nekādā ziņā nenozīmē, ka Baltijas valstu vadība nav vienota. Visi trīs prezidenti savos uzskatos ir vienoti un nolēmuši, ka ne tikai Latviju, bet Baltijas valstis visaugstākajā līmenī jāpārstāv Vairai Vīķei-Freibergai,” saka M. Stepītis.
Daļa Latvijas politiķu uzskata, ka Lietuvas un Igaunijas prezidentu paziņojumi tomēr liecina par vienotības trūkumu prezidentu starpā. Savukārt Tautas partijas politiķis Aleksandrs Kiršteins domā, ka tagad Latvijas prezidentes ierašanās Maskavā izskatīšoties dīvaini, jo Krievija joprojām ietur naidīgu politiku pret Baltijas valstīm, tādēļ Lietuvas un Igaunijas prezidenti ir atteikušies piedalīties Maskavas svinībās.
Tā nav īsti pareiza nostāja, jo ar tādu attieksmi naidu starp valstīm var saglabāt mūžīgi. Ir jāpasaka patiesība, nenoliedzot turpmākā dialoga iespējamību.
