Beverīnas novada dome ir saņēmusi 11 iedzīvotāju parakstītu vēstuli ar ierosinājumu, lai novads tiktu pasludināts par brīvu teritoriju no ģenētiski modificētiem organismiem. Tas jāparedz novada attīstības plānā.
Vēstuli ir parakstījuši arī vairāki trikātieši. “Zinu, ka šo ierosmi atbalstītu daudz trikātiešu, taču viss notika lielā steigā un tāpēc sameklējām tikai dažus cilvēkus. Mūsu novada mājas lapā ir izsludināta balsošana, lai noskaidrotu lielākas auditorijas attieksmi pret šo jautājumu. Pašlaik, balsojot mājas lapā, ierosmi atbalsta apmēram 60 procentu novada iedzīvotāju,” stāsta trikātietis Ando Krūze.Bažas par vides daudzveidību“Praktiski tas nozīmētu ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) audzēšanas aizliegumu. Lēmumu var pieņemt, pamatojoties uz “Grozījumiem Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā”, kas paredz iespēju pašvaldībām noteikt aizliegumu savā teritorijā audzēt ģenētiski modificētus kultūraugus,” skaidro Beverīnas novada domes sabiedrisko attiecību speciālists Valters Grīviņš.Iedzīvotāji norāda, ka, pastāvot pamatotām bažām par ĢMO kaitīgo ietekmi uz vides daudzveidību un cilvēku organismu, būtu svarīgi pasargāt novada dabu, saglabājot vides daudzveidību un izslēgt iespējamību, ka ĢMO krustojas ar parastiem augiem, kas ilgtermiņā varētu novest pie atsevišķu augu un dzīvnieku sugu izzušanas vai neatgriezeniskas pārveides.Iedzīvotāju vēlme ir atbalstītaVēstules autori aicina novada domi izmantot pašvaldības tiesības rīkoties likumā noteiktā kārtībā un pasludināt novadu par brīvu no ĢMO, kā arī informēt sabiedrību, publicēt paziņojumu par nodomu noteikt aizliegumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un vietējā laikrakstā, norādot teritoriju, kurā paredzēts noteikt aizliegumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai, kā arī sabiedrības viedokļu, priekšlikumu un iebildumu sniegšanas vietu un termiņu.Novada dome pēdējā sēdē šim jautājumam ir pievērsusies un lūdz iedzīvotājus paust savu viedokli šajā jautājumā, izsakot savu attieksmi mājas lapā, sūtot priekšlikumus uz pašvaldības e-pastiem vai tos nogādājot personīgi novada domē vai pagastu pārvaldēs. “Domes lēmumā ir sacīts ..Veikt iedzīvotāju aptauju un sagatavot saistošo noteikumu projektu. Tam būs vajadzīgs noteikts laiks,” “Ziemeļlatviju” informē novada domes sekretāre Raimonda Cielēna. Tātad iedzīvotāju vēlme ir uzklausīta un atbalstīta.Tirgotāji gatavo augsniKā paskaidroja Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes locekle Dace Kalniņa, likumdošana valstī pašlaik neatļauj audzēt ĢMO, izņemot vienas šķirnes kukurūzu, taču tās audzēšana nav ekonomiski izdevīga. “Pašlaik situācija ir tāda, ka vairāku kultūraugu sēklas ir patentētas un to izplatītājfirmas gatavo augsni, lai tās varētu izplatīt. Latvijas likumdošanā ir paredzēts, ka varētu audzēt ģenētiski modificētu kukurūzu, rapsi, kartupeļus un cukurbietes,” informē D. Kalniņa. Likumdošanā ir noteikti attālumi, kādos šīm kultūrām jāatrodas no parastajām. Diemžēl dzīvē situācija atšķiras no teorētiski plānotās. Zinātnieki joprojām pēta, kādā attālumā jābūt šīm kultūrām vienai no otras un to ietekmi uz vidi. Nereti lauku robežas pagastos pārklājas, tāpēc jautājums kļūst sarežģīts.
