Rīgā prestižajā XXII Latvijas mūzikas skolu pūšaminstrumentu un sitaminstrumentu izpildītāju konkursā, žūrijas novērtēti, spožus panākumus guva Smiltenes mūzikas skolas audzēkņi Kārlis Rozītis un Samanta Rauza.
“Šis konkurss notiek diezgan ilgi, šogad jau 22. gadu. Ar saviem audzēkņiem tajā esam piedalījušies gandrīz visus gadus. Mēs, pūtēji, to uzskatām par prestižāko konkursu Latvijā tieši pušaminstrumentu un sitaminstrumentu specialitātē. Šajā konkursā ir jāsasniedz noteikts punktu skaits, lai iegūtu pirmo, otro vai trešo vietu. Piemēram, ja jaunie mūziķi nesasniedz 90 punktus, tad pirmās vietas vispār nav. Svarīgs ir līmenis. No Smiltenes mūzikas skolas piedalīties konkursā bija paredzēts deviņiem audzēkņiem, aizbrauca septiņi. Diemžēl šobrīd daudzi slimo,” stāsta Smiltenes mūzikas skolas pūšamo instrumentu pedagogs Pēteris Vilks.
P. Vilka audzēknis Kārlis Rozītis Latvijas mūzikas skolu pūšaminstrumentu un sitaminstrumentu izpildītāju konkursā tubas grupā no visiem dalībniekiem ieguva augstāko punktu skaitu – 85 punktus, kas atbilst otrajai vietai. Tomēr vienlaikus viņš šobrīd ir labākais tubists starp bērnu mūzikas skolu audzēkņiem. Turpretī pedagoga Jāņa Silakalna audzēkne, jaunā saksofoniste Samanta Rauza tenora saksofona grupā uzrādīja otro augstāko rezultātu. Jāpiebilst, ka Samantai uztraukums un slodze bija divtik liela, jo konkursā sevi apliecināja arī flautas grupā.
“Mēģinām konkurēt ar Rīgas un visām pārējām skolām. Īstenībā mums tas izdodas. Lai arī pēc rezultātiem Kārlim ir otrā vieta, viņš kotējas kā labākais tubists. Panākumu atslēga ir milzīgs darbs, nepietiek tikai ar talantu. Priecājos, ka tie audzēkņi, kuri kaut reizi ir piedalījušies šajā konkursā, nākamajā gadā paši izrāda iniciatīvu piedalīties,” teic P. Vilks.
Jāpiebilst, ka bez jau pieminētajiem Smiltenes mūzikas skolas pedagogiem P. Vilka, J. Silakalna, audzēkņus konkursam sagatavoja arī Jānis Vilks un Aija Krūze.
Konkurss vēlreiz apliecina, ka jaunie talanti atrodami ne tikai lielpilsētās, muzikāli apdāvināti bērni visbiežāk nāk tieši no Latvijas mazpilsētām un attālākiem novadiem.
VIEDOKĻI
Smiltenes mūzikas skolas
audzēkņi par dalību konkursā
Kārlis Rozītis (tuba):
– Latvijas mūzikas skolu pūšaminstrumentu un sitaminstrumentu izpildītāju konkursā piedalījos sesto reizi. Pagājušajā gadā gribējās uzvarēt, bet bišķiņ par daudz sadomājos un nekas neizdevās. Sapratu, ka par maz esmu ieguldījis darbu, tāpēc šogad konkursam gatavojos daudz nopietnāk. Noteikti tas paņēma daļu no mana brīvā laika. Tagad, kad mūzikas skolā mācos 7. klasē, nodarbības ir divas reizes nedēļā, ja orķestris, tad četras, bet divas nedēļas pirms konkursa nācu un trenējos katru dienu. Kā vienmēr ir teicis mans skolotājs Pēteris Vilks, viss būs atkarīgs no paša ieguldītā darba. Konkursā tubas grupā no visiem dalībniekiem ieguvu visaugstāko punktu skaitu. Kad paziņoja rezultātus, sākumā vienkārši jutos priecīgs, bet pēc laiciņa aptvēru, ka beidzot esmu kļuvis par labāko – pozitīvas emocijas garantētas visam atlikušajam mēnesim. Esmu patiešām gandarīts, ka ieguldītais darbs rezultējies ar panākumiem. Jā, es to patiešām paveicu!
Ar skolotāju esam daudz par šo konkursu runājuši, uz to patiešām brauc tikai labākie un, ja vēl starp viņiem vari izsisties, tad vispār trūkst vārdu. Protams, liels nopelns ir skolotājam, viņam piemīt daudz labu īpašību. Pats galvenais, ka viņš iedrošina un ļauj noticēt saviem spēkiem. Pie Pētera Vilka mācos septiņus gadus, man ir visādi gājis, tāpēc esmu ļoti pateicīgs skolotājam, ka viņš mani pierunāja mācības mūzikas skolā turpināt laikā, kad gribēju izstāties. Vidusposms ir visgrūtākais, viss pieriebies un vieglāk būtu iesākto pamest. Labi, ka skolotājs man to neļāva darīt, jo mūzika mani ir patiešām aizrāvusi.
Samanta Rauza (flauta un saksofons):
– Šogad konkursā izpildīju skaņdarbus divās grupās – tenora saksofons un flauta. Man galvenais bija pierādīt sev, ka spēju aizbraukt uz šo prestižo konkursu un pieklājīgi nospēlēt ar abiem instrumentiem, jo mūzikas skolā man teica, ka tas būs pārāk grūti. Pagājušajā gadā piedalījos tikai ar flautu, bet tā kā otro gadu mācos saksofona spēli, skolotājs Jānis Silakalns vēlējās, lai spēlēju arī šo instrumentu. Tad man īpaši citu variantu neatlika.
Saksofona rezultāts mani ļoti pārsteidza, konkursā ieguvu otro labāko punktu skaitu. Bet flautā man sabojājās pats sākums, es ļoti centos visu priekšnesumu, bet laikam nepietika, lai izlabotu sākumā pieļautās kļūdas.
Konkursam es nopietni gatavojos, spēlēju katru dienu stundu kā minimums. Tas laiks, ko veltīju instrumentiem, man bija jāizdala uz pusēm, pēdējos mēnešos pēc skolas uzreiz devos uz mūzikas skolu, ar draugiem vispār nesanāca laika tikties, bet tagad to visu atgūstu.
Man mūzika un šis konkurss nozīmē ļoti daudz. Tā ir ne tikai iespēja izbaudīt mirkli uz skatuves, bet sevi parādīt tādām personībām kā diriģentam Jānis Puriņam un varbūt tikt pamanītai.
Dažreiz uzjundī domas, ka pēc 9. klases gribētu mācīties mūzikas vidusskolā. Līdz šim man tuvāka bija flauta, bet pēc konkursa vairs nezinu.
