“Ziemeļlatvija” jau informēja, ka Smiltenes novada Launkalnes pagastā reģistrētā biedrība “Lauksaimnieku apvienība” ir publiskojusi aicinājumu iedzīvotājiem boikotēt importa pārtikas preces un veikalos izvēlēties Latvijā ražotu pārtiku.
Biedrība šādu akciju iecerējusi kā protestu pret Eiropas Savienības vadošo amatpersonu diskriminējošo attieksmi pret Latvijas lauksaimniekiem.Nav pārliecības par preču izcelsmi Sabiedrības lielākā daļa vienmēr ir atbalstījusi zemniekus viņu prasībās, jo tās lielākoties bijušas pamatotas. Arī pašreizējā zemnieku neapmierinātība ar Eiropas Savienībā apstiprināto lauksaimniecības programmu no 2013. līdz 2020. gadam ir saprotama. Stājoties Eiropas Savienībā, saņēmām solījumu, ka no 2013. gada atbalsta maksājumi būs izlīdzināti, tomēr Brisele solījumu neturēja. Atbalsts gan ir kļuvis lielāks, bet ne taisnīgs. Eiropas attīstīto valstu fermeri joprojām saņems ievērojami lielākus maksājumus nekā zemkopji Latvijā.Tomēr attiecībā uz importa preču boikotu sabiedrībā domas dalās. Tas bija redzams arī pēc lauksaimnieku apvienības aicinājuma ievietošanas portālā ziemellatvija.lv. Daļa komentētāju uzskata, ka arī Latvijā ražotā produkcija ir sliktas kvalitātes, par piemēru minot graudu audzēšanā izmantotās ķimikālijas. Tāda maize nevarot būt ekoloģiski tīra. Ir vēl viena lieta, kā tautā saka, viss atkal atduras pret naudu. Tā kā Rietumu valstīs lauksaimniekiem subsīdijas ir lielākas, tad arī viņu tirgum piedāvātā pārtika ir lētāka. Vairāki “Ziemeļlatvijas” aptaujātie iedzīvotāji atklāti atzina, ka Latvijas zemnieku prasības un arī šo pēdējo viņu aicinājumu atbalsta, bet to, ko pirkt un ko nepirkt, diktē maciņa biezums. Turklāt arī tajos gadījumos, ja nolemts izdot vairāk naudas, lai nopirktu kvalitatīvu Latvijā ražotu pārtiku, tik un tā nav īstas pārliecības, ka mājās galdā atradīsies Latvijas prece. “Es neesmu droša, vai, piemēram, it kā Latvijas pārstrādes uzņēmumā marinētie gurķi tiešām ir izaudzēti Latvijā. Presē ir lasīta cita informācija. Bieži Latvijas pārstrādātāji izejvielas iepērk ārzemēs, lai būtu mazākas ražošanas izmaksas. Pēc manām domām, gan zemniekiem, gan pārstrādātājiem jāiet vēl solis uz priekšu, panākot, lai mēs, pircēji, veikalos varētu uzzināt arī preču izcelsmes vietu, kā arī panākot, ka lielveikalos poļu ābolu vietā par tādu pašu cenu būtu nopērkami pie mums audzētie,” saka kāda valcēniete.Cenšas dārzeņus paši audzētSavukārt daļa iedzīvotāju atraduši izeju, audzējot paši dārzeņus mazdārziņos. “Es atbalstu zemnieku aicinājumu, bet jāatzīst, ka mūsu valstī ražotā pārtika ir diezgan dārga. Veikalā pērku to, kas lētāks, bet savā dārziņā izaudzēju kartupeļus un citus dārzeņus,” saka pensionāre Antonija.Pensionārs Mihails Orlovs stāsta, ka, pērkot pārtiku, lielākoties izvēlas Latvijas produktus, jo importa dārzeņus neturot vēders.“Mums pašiem vairāk viss vajadzīgais jāaudzē. Diemžēl ne vienmēr tirgotavās var dabūt iekārotos Latvijas produktus. Tad jau nav izvēles,” saka M. Orlovs. Domas par aicinājumu dalās arī pašu lauksaimnieku vidū. Vidzemes agroekonomiskās kooperatīvās sabiedrības valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons uzskata, ka šādam aicinājumam no zemnieku puses vajadzēja būt jau kopš valstiskās neatkarības atjaunošanas. “Mums vienkārši nav citas izejas, kā cīnīties ar dažādām metodēm par savām tiesībām. Pēc manām domām, visiem, arī pensionāriem, kuriem ir iespēja, vajadzētu audzēt lauksaimniecības produkciju, jo jāsaprot – ja mums nebūs ražošanas, tad nebūs arī pensiju un visa pārējā,” saka I. Jansons.Savukārt Trikātas pagasta zemnieks Rihards Circenis domā, ka īpašas jēgas tādam aicinājumam nav, jo no tā nekas nemainīsies.“Tad jau ārzemniekiem vajadzētu paziņot, ka viņi mums nepārdos tehniku lauku apstrādei. Pastāv brīvais tirgus, kurā ar tādiem aicinājumiem neko nepanāksim. Mums pašiem vairāk jārūpējas par labākas kvalitātes produkcijas ražošanu, tad to pirks bez aicinājuma,” saka R. Circenis.
UZZIŅAI
Esošais un plānotais ES atbalsts• Pašlaik Latvija saņem – 94 eiro/ha• No 2013. gada plānoti – 144 eiro/ha• Citās Eiropas valstīs – 300 līdz 400 eiro/ha
