Kad sanāk šur tur izbraukt, manu uzmanību laukos ceļu malās piesaista bijušās viensētas, precīzāk sakot, zīmes, kas par tām atgādina – vecu koku alejas, kas nu jau ved uz nekurieni. Māju vairs nav. Zudībā gājis gan jau vairāku kādas dzimtas paaudžu darbs. Kas zina, kur aizklīduši un savas galvas nolikuši paši cilvēki, šo māju kopēji. No Latvijas kartes viensētas pazuda pēc Otrā pasaules kara, kad mūsu valsti piespiedu kārtā pievienoja Padomju Savienībai un ar varu dibināja kolhozus. Taču lauki tukšojas arī mūsdienās, kad cilvēki tos pamet, meklējot ienesīgāku darbu un labāku dzīvi gan tepat, pilsētās, gan ārzemēs.
Tā nav tikai uz Eiropas Savienības fona trūcīgās Latvijas problēma. Pat starptautisku rezonansi globālajā tīmeklī šomēnes ieguvusi Lielbritānijas medija “The Telegraph” publicētā ziņa par kāda Itālijas ciemata Bormidas pašvaldības iniciatīvu. Proti, tā esot ar mieru piedāvāt 2000 eiro ikvienam, kurš būtu ar mieru pārcelties uz dzīvi šajā nomaļajā ciematā Itālijas ziemeļrietumos un palielināt vietējo iedzīvotāju skaitu.
Bormida atrodas vienā no Itālijas mazākajiem reģioniem Ligūrijā. Ieskatoties interneta enciklopēdijā Vikipēdijā, arī tur lasāma ziņa par solītajiem bonusiem potenciālajiem imigrantiem. Proti, uzzinām, ka Bormidā ir 453 iedzīvotāji, tā ir lauku pašvaldības province, kurā sarūk iedzīvotāju skaits, jo arvien vairāk jaunu cilvēku izvēlas pārcelties no Bormidas uz tuvējo Savonu vai citām Itālijas pilsētām. Tad nu nesen Bormidas mērs Daniele Galliano ieteicis Ligūrijas reģiona pārvaldei no 2018. gada piedāvāt 2000 eiro un ļoti zemas īres maksas (sākot ar 50 dolāriem mēnesī) ikvienam, kurš vēlas pārcelties uz Bormidu.
Nav dzirdēts, ka mūsu Latvijas pašvaldības pat tuvo vēlēšanu gaisotnē būtu aizdomājušās par līdzīgu risinājumu, kā papildināt savu administratīvo teritoriju iedzīvotāju skaitu. Ar naudas ēsmu uz makšķeres jeb pašvaldību maksātām stipendijām pagaidām tiek ķerti, piemēram, skolēni izglītības iestādēs.
Nu, ko, itāļi piedāvā inovatīvu ideju. Tikai Latvijas un Itālijas pašvaldību naudas maki nez vai ir vienādi turīgi, ja prātotu par to, vai mūsu pašvaldību politiķiem sekot Bormidas piemēram.
