Mūsdienu pasaulē nav daudz tādu režīmu, kas noliegtu ikvienas tautas pašnoteikšanās tiesības. Kad Rietumi atbalstīja Kosovas albāņu cīņu par neatkarību, tad tās bija šīs tautas tiesības uz savu valsti. Kad daži demagogi cenšas vilkt paralēles starp Kosovu un tagadējiem notikumiem Krimā, tad gribas jautāt, par kādas tautas vai etnosa pašnoteikšanos Maskava tik ļoti iestājas. Saprast varētu, ja runa būtu par Krimas tatāriem, bet nacionālais mistrojums, ko sauc par krievvalodīgajiem Krimas iedzīvotājiem, šajā gadījumā neietilpst nācijas definīcijā.Pasaulei skaidrs arī tas, ka referendums zem kalašņikovu stobriem nav nekāds referendums, jo paši it kā referenduma rīkotāji nav uzskatāma par leģitīmu varu. Starp citu, Krievijas konstitūcijā tautas referendumi vispār nav paredzēti.Putina pakalpiņi rēķina, cik miljardus izmaksās Krimas pievienošana. It kā nebūšot pārāk dārgi. Bet netiek pieminēts cits jautājums, proti, Krimas pussalai nav sauszemes saskares ar Krieviju. Un kas notiks, ja Ukraina slēgs tranzīta koridoru caur savu teritoriju? Un ukraiņi var slēgt arī to tranzīta ceļu, kas ved uz Piedņestru. Kremlī par to ir atskārtuši, jo steidzamā kārtā tiek lemts par tilta būvi pāri Kerčas jūras šaurumam, tehniski tas nav pārāk sarežģīts projekts, bet jāsaprot, ka aptuveni plānoto 104 miljardu dolāru vietā var sanākt divreiz lielāki tēriņi, jo atradīsies veikli Putina drauģeļi, kuriem arī gribēsies pasildīt rociņas.Krimas bļauru cerības uz atpūtnieku pieplūdumu var nepiepildīties, jo ukraiņi turp nebrauks, bet krievi dod priekšroku Sočiem.Tā kā Krima elektroenerģiju saņem no Ukrainas, tāpat darbojas arī cauruļvads pussalas apgādei ar ūdeni, tad kļūst skaidrs, kurš no kura būs atkarīgs.Eiropas Savienība un Rietumi kopumā nav spējīgi veikt tādas sankcijas, kas iedarbotos nekavējoši. Starp politiķiem pārāk daudz čemberlenu. Bet tuvāko gadu laikā ir pilnīgi reāli nokārtot tā, lai Eiropa kļūtu pilnīgi neatkarīga no Krievijas gāzes un naftas piegādēm. Kremļa politiķi gan mierina sevi, ka gāzi varēs pārdod Ķīnai. Tas ir maldīgs sapnis, jo Ķīna pati plāno iegūt savu slānekļa gāzi. Turklāt ķīnieši nevēlas pirkt dārgo Krievijas gāzi, ja Turkmenistāna pa jau esošajiem vadiem pārdod lētāku.Tā kā Krievijā visi informācijas nesēji spiesti kalpot tikai Kremlim, tad ar propagandas līdzekļiem nupat stipri cēlušies Putina personīgie reitingi. Bet notiek arī cits process, jo rubļa kurss strauji krītas. Jau klīst baumas, ka valsts banka sākusi pārdot ASV parādzīmes, kas līdz šim valstij nesa procentus. Krievijai draud ārzemju valūtas deficīts, trūkst reālu dolāru un eiro, bet zelta krājumiem pagaidām klāt bail ķerties.Atklāts paliek jautājums, cik tālu Putins savā agresijā būs gatavs iet, ignorējot visu pasauli. Bet ļoti ļoti gribētos Ukrainai vēl kādu kumosu nokost, piemēram, Odesas ostu un Nikolajevas kuģu būves uzņēmumus, izdevīgā brīdī gribētos sakampt arī Donbasu un Harkovu, kur pašlaik visskaļākie tīkotāji pēc matuškas siltā klēpja. Ak, jā, arī Moldova kārdina kā nogatavojies vīnogu ķekars…Kremļa varasvīru domāšana mums grūti izprotama. Pagaidām Baltijas valstīm zināmu drošību garantē piederība NATO blokam, bet mēs domātu aplam, ja uzskatītu, ka mums nekas nedraud. Piektā kolonna tiek gatavota visai intensīvi. Te jāpieskaita arī tie krievvalodīgie nekrievi, kuri sevi dēvē par “antifašistiem”. Dakteris Jānis Liepiņš raksta: “Muļķības nav iespējams apstrīdēt muļķu savādas uztveres dēļ.” No sevis gribu piebilst, ka šī atziņa pareiza arī tajos gadījumos, kad bioloģiski normāli attīstīts cilvēks sevi identificē ar muļķiem.Mūsu politiķi visvairāk baidās no tā, ka kaut kādi Eiropas sociālisti mūs nesapratīs, ka 16. marta svinētājus uzskatīs par fašistiem. Varam atgādināt, ka palestīnieši arī ebrejus mēdz apsaukāt par fašistiem.Mums ir gudri un zinoši vēsturnieki, gudri un zinoši politologi, ja valdība šiem zinātniekiem pasūtītu nopietnu pētījumu par to, kādas pazīmes raksturo piederību fašismam un nacismam, tad kļūtu redzams, ka visi tie, kas sevi dēvē par “antifašistiem”, īstenībā ir neonacisti. Gan pašā Krievijā, gan Latvijā. Latvijas valsts ienaidniekiem jāparāda spogulis. Tas attiecas arī uz krievvalodīgo presi, kurai mūsu valstī atļauts kurināt gan nacionālo neiecietību, gan apsaukāties necienīgiem epitetiem.Noteikti nevajadzētu mums sevi mierināt ar domu, ka Latvijas krievi jau “nav tādi”. Masīva ideoloģiska apstrāde daudzus prātus spēj samulsināt. Savā bērnībā esmu pieredzējis, kā 1939. gadā Hitlera aicinājumam paklausīja mūspuses Iršu kolonisti. Katram bija sava saimniecība un sava amatnieku darbnīca, bet vienā dienā visi sasēdās vilcienā un devās uz Rīgas ostu. Kad bagātais dzirnavu un elektrostacijas īpašnieks Erhards, kuram sieva bija latviete, atteicās dzimteni pamest, uzradās šovinisma dvingas pārņemti jaunieši, kuri viņam nodedzināja lielo labības šķūni. Daži, kas bija saprecējušies ar latviešiem no mūsu pagasta, arī palika Latvijā, tostarp tagadējā politiķa Arta Pabrika vecmāmiņa.Ar ideoloģisku masveida apstrādi cionisti tādā veidā panāca daudzu miljonu ebreju došanos uz senčiem apsolīto zemi Izraēlu. Esmu pārliecināts, ka arī latviešiem mūsdienās jārīkojas līdzīgi, ja gribam lai vismaz puse no 300 tūkstošiem emigrantu atgrieztos dzimtenē. Cilvēkiem, protams, vajadzīga materiālā ieinteresētība kā labi apmaksāts darbs un karjeras iespējas, bet ne mazāk svarīga ir patriotiskā motivācija. Lai mūsu padomdevēji Briselē nopūlas ar bērnu adopciju geju ģimenēs, mēs esam maza nācija, kurai svarīgs pašsaglabāšanās instinkts.
