Kad Tu lūkojies uz šoferiem..
Kad Tu lūkojies uz šoferiem,
Viņi kļūst rāmi kā teļi.
Kad Tu dimdini pakavus uz
simtgadīgā Rīgas bruģa,
Kaķi iesprūk pagrabos un
klaidoņi kašājas krūmājos.
Tu izgudroji jaunu
pārvietošanās veidu –
augstāk par zemi,
raitāk par mākoņu zibu,
lēnāk par dzelzs rumakiem.
Kad Tu Bāliņam sānos iedur
piešus,
Somiņu zagļi metas skriešus
prom no Tava dzalkstīgā
skatiena
Un spalgās svilpes kā agrākās
Rīgas tvaikoņa sirēnas.
Tu izgudroji jaunu
nodarbošanos sievām,
Kurām kājas sākas no
padusēm,
Un tās jātnieku turnīros
kļuvušas līkas kā Siguldā
grebtie spieķi.
Man ir dikti žēl,
Ka Tu neesi ministra
miesassardze,
Kura uz trotuāra kā uz zālāja
zārka drapērijas
izklāj savu matu klaidu
Un ar savu augumu
aizsedz priekšnieka kaunu.
Bāliņam garšo auzas,
puķkāposti
un popkorns,
No tā rodas zirgāboli –
netradicionāla arhitektoniska
forma
Pārapdzīvotos un
pārapbūvētos pilsētas
kvartālos.
Ar dalītu uzmanību
neizlaid pavadu,
metropoles amazone,
lai savvaļas zirgi neaizsauktu!
