Iepriekšējā laikraksta numurā rakstījām, ka inficēšanās ar “Covid-19” Smiltenes un Valkas novados pieaug un saslimušo vidū ir mediķi, pēc mūsu rīcībā esošās neoficiālās informācijas, Valkā saslimusī ir Vidzemes slimnīcas darbiniece un kontaktpersonu vidū ir arī citi mediķi.
Oficiālu apstiprinājumu, vai tā tas ir vai nav, proti, vai šie mediķi ir no Valkas, “Ziemeļlatvijai” nav iespējams iegūt. Vidzemes slimnīca, tāpat kā jebkura cita ārstniecības iestāde, nedrīkst publiski izpaust ne savu pacientu, ne savu darbinieku slimību diagnozes kontekstā ar viņu vārdu, uzvārdu un dzīvesvietu (pilsētu, pagastu, novadu), jo tā ir personas datu aizsardzība, skaidro SIA “Vidzemes slimnīca” sabiedrisko attiecību speciāliste Benita Brila.
Baidās nokļūt slimnīcā
“Ziemeļlatvijai” arī neizdevās pārbaudīt informāciju no ārsta, kuram neoficiāli tiek “pierakstīta” atrašanās izolācijā, jo viņš nevēlējās par to stāstīt plašsaziņas līdzekļiem. Tāpat publiski runāt atturas arī citi ar “Covid-19” inficētie vai ar viņiem saskarsmē nonākušie cilvēki, jo baidās no sabiedrības reakcijas, proti, līdzcilvēku viena daļa uztver ar “Covid-19” inficētos kā spitālīgos vai mēra slimniekus.
Vidzemes slimnīcā 7. maijā konstatēti divi jauni “Covid-19” saslimšanas gadījumi pacientiem, kuri līdz tam atradās pašizolācijā mājās, kā arī saslimis viens darbinieks, kurš tagad atrodas stingrā izolācijā mājās, savā mājaslapā www.vidzemesslimnica.lv informē SIA “Vidzemes slimnīca”. Tā ir jaunākā informācija, kas ir ārstniecības iestādes rīcībā.
Vidzemes slimnīcā tiek ārstēti arī tie “Covid-19” pozitīvie pacienti, kuri tiek stacionēti no visa Vidzemes reģiona. Slimnīcas interneta vietnē izplatītajā informācijā Vidzemes slimnīcas ārstnieciskā direktore Inga Ozoliņa norādījusi, ka esošā slimnīcas infrastruktūra ir maksimāli piemērota tam, lai varētu notikt “Covid-19” pacientu identificēšana un ārstēšana. Šobrīd nodaļā ārstējas deviņi pacienti ar Covid-19, savukārt izrakstīti astoņi pacienti. Infekciju kontroles komanda uzrauga epidemioloģisko situāciju slimnīcā un izvērtē, kuriem darbiniekiem veikt skrīninga testu.
Savukārt SIA “Vidzemes slimnīcas” valdes priekšsēdētājs Uģis Muskovs iestādes publiskotajā ziņā uzsver, ka ļoti aktīvi notiek gan personāla testēšana uz “Covid-19”, gan pacientu ar atbilstošiem kritērijiem testēšana gan uzņemšanas nodaļā, gan stacionārā. “Jāatzīst, ka laikā, kad testējām pilnīgi visus pacientus, kas vērsās uzņemšanas nodaļā, tika atklāti arī vairāki pozitīvi gadījumi pacientiem bez tipiskiem simptomiem. Jāatzīmē, ka personāla drošību ievērojami apdraud pacienti, kas bravūrīgi atsakās lietot ķirurģisko masku un nepakļaujas ārstniecības personu norādījumiem,” skaidro Uģis Muskovs.
Diemžēl iespēja dabūt vīrusu ārstniecības iestādē biedē cilvēkus ar hroniskām slimībām un ir gadījumi, kad viņi atsakās no stacionēšanas, taču šāda izvēle arī rada draudus viņu veselībai. Kāda valcēniete, sirds slimniece, “Ziemeļlatvijai” pastāstīja, ka nesen izsaukusi uz mājām Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķus, kuri uzstādījuši diagnozi “mirdzaritmija” un gribējuši seniori vest līdzi uz slimnīcu, taču viņa atteikusies. Proti, sievietei ir arī citas hroniskas slimības, tāpēc bijis bail, ka, nonākot Vidzemes slimnīcā, dabūs “Covid-19” un nomirs.
Policija ierodas katru dienu
No “Covid-19” vienai daļai patiesi ir bail, par to liecina arī uzmanība, ar kādu mazpilsētās un laukos ļaudis uzrauga cilvēkus, par kuriem klīst runas, ka viņi ir “Covid-19” slimnieku kontaktpersonas.
“Es tikai vienreiz biju aizskrējusi uz mājām tuvējo bankomātu, jo man vajadzēja izņemt naudu, kad pilsētā jau runāja, ka es staigājot apkārt. Taču es pirms tam gan rokas dezinficēju, gan divu metru distanci ieturēju,” “Ziemeļlatvijai” stāsta kāda mūsu puses novadu iedzīvotāja, kura atrodas pašizolācijā kā kontaktpersona, jo viņai bijusi saskarsme ar “Covid-19” slimnieku. Sievietei pašai pirmais tests ir negatīvs.
Lūk, viņas stāsts par to, kāda ir dzīve pašizolācijā (sievietes vārds “Ziemeļlatvijai” ir zināms, taču publiski to nenosaucam, respektējot lūgumu): “Policija mani kā kontaktpersonu kontrolē katru dienu. Valsts policijas ekipāža piebrauc, piezvana, kā nu kurā dienas laikā, no rīta, vakarā vai pusdienlaikā, jo laiki katru dienu mainās, un pasaka, lai izeju ārā no dzīvesvietas un parādos. Atrodos pašizolācijā vairāk nekā 10 dienas. Ir grūti, it sevišķi, ja esi pieradis katru dienu būt darbā un strādāt. Laukos ir citādāk, tur cilvēks var staigāt pa savu teritoriju. Es kā kontaktpersona drīkstu iziet tikai savā pagalmā vai arī četros no rīta aizbraucu uz mežu skriet, bet tie, kuri ir slimi, uzturas tikai istabā, četrās sienās. Norādes, ko drīkstu darīt, man pa tālruni sniedz Slimību profilakses un kontroles centrs. Kaut kā īsinu laiku, kārtoju māju un atradu 100 eiro, ko man uzdāvināja pirms četriem gadiem. Tagad gaidu, kad varēšu nodot otru analīzi. Ja tā būs negatīva, varēšu iet darbā, bet tie, kuriem pirmais tests bija pozitīvs, nevarēs. Viņiem būs jāgaida atkārtotas analīzes, jo jābūt divām negatīvām analīzēm.”
Ko drīkst kontaktpersonas?
Lai iedzīvotājiem sirds būtu mierīgāka un viņi zinātu, ko drīkst un ko nedrīkst darīt “Covid-19” slimnieku kontaktpersonas, “Ziemeļlatvija” skaidrojumu lūdza Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Komunikācijas nodaļas vadītājai Ilzei Arājai.
Ilze Arāja norāda, ka cilvēks par kontaktpersonu kļūst tad, ja viņam bijis apstiprināts kontaktēšanās gadījums ar “Covid-19” slimnieku, kuram jau ir uzstādīta diagnoze. SPKC epidemiologs attiecīgi nosaka tuvās kontaktpersonas – tādas, kas bijušas kontaktā tuvāk par diviem metriem un ilgāk par 15 minūtēm.
“Ja, piemēram, daudzdzīvokļu mājā dzīvo viens “Covid-19” slimnieks, tas nenozīmē, ka visi pārējie mājas iedzīvotāji ir kontaktpersonas. Nē, tā tas nav. Kontaktpersonai ir jādzīvo mājās, pašizolācijā, ģimenes ārsta uzraudzībā, kad 14 dienas tiek novērota veselība. Kontaktpersona nedodas uz darbu, nebrauc ar sabiedrisko transportu, nedodas uz veikalu, kad tajā ir pīķa stundas (daudz cilvēku). Taču kontaktpersona nav slimnieks, viņa var iziet ārā pastaigās, izvēloties vietas, kur ir mazāk cilvēku, un ievērojot divu metru distanci. Ja 14 dienu laikā parādās kādi simptomi, tad jāsazinās ar ģimenes ārstu un jāpārrunā ārstniecības gaita. Attiecībā uz pārtikas piegādi, vēlams, ka bezkontaktu ceļā pārtiku līdz mājokļa durvīm nogādā radi, draugi, kaimiņi vai arī pārtika tiek pasūtīta internetā ar piegādi mājās. Ja tas nav iespējams, tad kontaktpersona var arī aiziet uz veikalu, lietojot masku, bet, ja maskas nav, aizsegt sejai priekšā lakatu vai šalli,” skaidro Ilze Arāja.
Savukārt Valsts policija no savas puses kontrolē “Covid-19” slimniekus, viņu kontaktpersonas un pārējos, kas atrodas pašizolācijā (visi dati par viņiem ir ierobežotas pieejamības informācija, norāda Valsts policija). Reģionos strādājošie policijas darbinieki informāciju par šiem cilvēkiem saņem no atbildīgajām institūcijām galvaspilsētā.
“Kontrolējam cilvēku tikmēr, kamēr viņš mums e-pastā vai WhatsApp neatsūta ģimenes ārsta izziņu par to, ka ir izveseļojies. Tālāk šo informāciju no iecirkņiem nosūtām uz reģionu, no reģioniem uz Rīgu. Lasīju par gadījumiem, kad policisti ne vien dodas pie cilvēkiem, kam mājās vairs nav jāsēž, bet arī dauzās pie slimnīcā esošu pacientu tuvinieku durvīm un pat liek atskaitīties mirušajiem. Taču policisti dara savu darbu un tas, ka viņi nav saņēmuši informāciju, kas ir vai nav izveseļojušies, nav policijas problēma. Tā ir sistēmas problēma. “Covid-19” ir kas jauns, nebijis, pieredze ir maza un informācijas apmaiņa notiek ar laika nobīdi,” saka Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Valkas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas priekšnieks Vilnis Būce.
Mazāki ierobežojumi –
lielāka atbildība
Atgādinām, ka “Covid-19” pandēmijas dēļ Latvijā izsludinātā ārkārtējā situācija ir pagarināta līdz 9. jūnijam. Vienlaikus valdība lēmusi par būtisku dažādu ierobežojumu atvieglošanu.
Nolemts, ka pēc 12. maija atļauta pulcēšanās gan iekštelpās, gan ārtelpās, bet pasākumā vienlaikus varēs atrasties ne vairāk kā 25 cilvēki. Pasākuma laiks iekštelpās nedrīkstēs pārsniegt trīs stundas, bet ārtelpās laiks netiek ierobežots.
Valdība arī uzdevusi Satiksmes ministrijai sagatavot pasākumus, lai nodrošinātu epidemioloģiski drošu sabiedriskā transporta izmantošanu, tai skaitā paredzot pienākumu sabiedriskajā transportā valkāt mutes un deguna aizsegu.
Tāpat lemts, ka kultūras, izklaides, sporta un citas atpūtas vietas darbu varēs uzsākt ne agrāk kā pulksten 7 un beigt ne vēlāk kā pulksten 24. Ievērojot virkni nosacījumu, tiks atļauti arī organizēti sporta treniņi.
Tāpat valdība lēma atļaut organizēt tūrisma pakalpojumus ceļošanai Baltijas valstīs – Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.
Taču Ministru kabinets tik un tā brīdina cilvēkus rūpīgi izvērtēt, vai tiešām tagad vajag doties sabiedrībā, jo mazāki ierobežojumi no 12. maija nozīmē lielāku atbildību. Valdības stratēģijā izkļūšanai no “Covid-19” krīzes ir kritiski svarīgi, ka iedzīvotāji sadzīvē stingri ievēro drošības noteikumus.
