Lai mazinātu plūdu riskus mazo hidroelektrostaciju (turpmāk – HES) darbības ietekmes zonā, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – VARAM) rosina noteikt stingrākas prasības HES darbībai un lielākas tiesības reģionālai vides pārvaldei vērsties pret tiem, kas prasības neievēros.Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs uzsver, ka mazajiem HES ir ne tikai jārūpējas par saviem ienākumiem, vides saglabāšanu un zivju resursiem, bet jāizmanto tādas tehnoloģijas, kas neapdraud apkārtējo teritoriju iedzīvotājus un ļauj operatīvi, arī ziemas laikā, regulēt ūdens līmeni. „Lai arī lielākā daļa mazo HES strādā godprātīgi, jaunais regulējums ļaus sabalansēt uzņēmēju un iedzīvotāju intereses plūdu risku teritorijās,” pauž ministrs.Grozījumi noteikumos par ūdens resursu lietošanas atļauju, kurus VARAM ceturtdien pieteica Valsts sekretāru sanāksmē, paredz stingrākas prasības HES darbībai plūdu risku mazināšanai. Turpmāk tām hidrotehniskajām būvēm, kuras var radīt plūdu draudus piegulošajā teritorijā, būs jāizmanto tādas aizvaru konstrukcijas, kuras plūdu apdraudējuma laikā var darbināt nepārtraukti un netraucēti. Savukārt reģionālajai vides pārvaldei būs tiesības pieprasīt ūdenskrātuvē augšpus aizsprosta uzstādīt nepārtrauktas uzskaites ūdens līmeņa mērītājus, kuri ļaus objektīvāk kontrolēt ūdens līmeņa izmaiņas un atļaujas nosacījumu ievērošanu. Turklāt reģionālajai vides pārvaldei būs tiesības apturēt uz laiku vai pilnībā anulēt atļauju, ja HES darbības rezultātā apkārtējās teritorijas tiek pakļautas applūšanas riskam.Ar grozījumiem Ministru kabineta noteikumos iecerēts arī panākt plašāku nevalstisko organizāciju, Veselības inspekcijas, vietējās pašvaldības un citu institūciju iesaisti HES darbības ūdens resursu lietošanas atļaujas izsniegšanas procesā.
