Strenču vārds šovasar ir izskanējis Spānijā, Starptautiskās plostnieku asociācijas ģenerālajā asamblejā. Biedrības “Gaujas plostnieki” sūtnis Armands Vanags tur prezentēja, kā šo lielo pasākumu 2014. gadā uzņems Strenči – starptautiskā Gaujas plostnieku galvaspilsēta.
Strenču biedrība “Gaujas plostnieki” ir Starptautiskās plostnieku asociācijas biedrs. Strenču plostniekus šajā asociācijā uzņēma 2002. gadā.Spāņi plostus sien kalnosTolaik kontaktus atrada un dzīvē īstenoja toreizējā Strenču pilsētas domes priekšsēdētāja Velga Graumane, tagadējā biedrības “Gaujas plostnieki” sekretāre – revidente.Starptautiskās plostnieku asociācijas asambleja 2014. gadā Strenčos būs liels notikums ne tikai pilsētai, bet visai Latvijai, uzsver V. Graumane. “No trijām Baltijas valstīm asociācijas biedrs ir tikai Latvija, ko pārstāv mūsu biedrība “Gaujas plostnieki”. Uzņemt ģenerālo asambleju ir godpilns pienākums,” viņa atzīst.Starptautiskajā plostnieku asociācijā ir vairāk nekā 30 dalībnieku no gandrīz visām Eiropas Savienības valstīm. Latvijai tuvākās no tām ir Somija un Polija. Šogad uz plostnieku asociācijas ģenerālo asambleju Spānijas pilsētā La Pobla de Segur biedrība “Gaujas plostnieki” deleģēja savu biedru, 23 gadus veco strencēnieti Armandu Vanagu, un siguldieti Māri Mitrevicu. M. Mitrevics ir bijušais plostnieks, grāmatas “Aiz nākamā līkuma. Plostnieka dienasgrāmata” autors. Grāmatu atvēra pirmajos Gaujas plostnieku svētkos 1998. gadā.Vidzemes augstskolas students, Strenču novada uzņēmuma SIA “Lathol” darbinieks A. Vanags šādā pasākumā piedalījās pirmo reizi. Programma bijusi tik piesātināta, ka atpūtai laiks trijās dienās nesanācis, taču strencēnietis par to nesūrojas. Bijis interesanti, it īpaši vērot paraugdemonstrējumus, kā spāņi augstu kalnos, aptuveni 2500 metrus virs jūras līmeņa, sien plostus un pludina lejup pa upi.Atšķirībā no Gaujas plostniekiem spāņi sien plostu no tikko zāģētiem, vēl “zaļiem” kokiem, jo tiem ir lielāka iegrime.Piedāvā kļūt par valdes direktoruPlosts sastāv tikai no trijām daļām jeb plenēm, jo pa kalnu upi ar lielāku plostu izbraukt būtu ļoti grūti. “Mūs ar plostu spāņi nevizināja, jo tas ir ļoti bīstams pasākums. Kalnu upes ir straujas un krāčainas. Vietējiem plostniekiem pa priekšu brauca laiviņa, rādot, pa kuru pusi plosts var apbraukt akmeņus,” stāsta Armands.Viņš pats ir Gaujas plostnieks ar 10 gadus ilgu stāžu plosta siešanā un plostu ekspedīcijā no Spicu tilta līdz Strenčiem. Tas sākās, Armandam mācoties skolā, iesaistoties projektā par Gaujas plostiem un saņemot uzaicinājumu pašam to izbaudīt dzīvē. Vietējie plostnieki skolnieku uzaicināja katru gadu braukt līdzi ekspedīcijā. “Arī tagad, pateicoties “Mammadaba” projektam, jauni puikas ir iesaistīti plosta siešanā un pēc tam paši brauc ar plostu, kas viņiem ir labs stimuls,” spriež Armands.Viņš pats šajā jomā ir pakāpies augstu. Ģenerālās asamblejas laikā starptautiskās asociācijas prezidents Angels Porters jauno strencēnieti uzaicināja kļūt par vienu no valdes direktoriem, kam Armands piekritis. “Asociācijas valdes direktoriem ir liela nozīme svarīgu lēmumu pieņemšanā,” piebilst Armands.Biedrības “Gaujas plostnieku” sūtņu līdzdalība plostnieku asamblejā Spānijā bija iespējama, pateicoties sponsoru finansiālajam atbalstam. Par to “Gaujas plostnieki” saka paldies: SIA “Lathol” un tās vadītājam Markam Cepeļevam, a/s “Strenču MRS” un tās valdes priekšsēdētājam Andrim Krastiņam un uzņēmumam “Latvijas valsts meži”. Katru gadu asambleja notiek citā valstī, līdzdalības maksa un ceļa izdevumi ir lieli, tādēļ plostnieki bez sponsoriem iztikt nevar.Tagad biedrība “Gaujas plostnieki” jau sākusi gatavoties Starptautiskās plostnieku asociācijas asamblejas uzņemšanai 2014. gadā. Nākamgad plostnieku sapulce notiks Čehijā, un tad “Gaujas plostnieki” iecerēto programmu klātienē prezentēs detalizēti.
