Nevalstiska organizācija, biedrība “Sabiedrības izaugsmei” Strenču novada Plāņu pagastā šonedēļ uzsākusi iedzīvotāju aptauju, lai līdz 3. decembrim noskaidrotu viņu viedokli par Plāņu pagasta vietu Latvijas Republikas administratīvi teritoriālajā iedalījumā.
Aptaujas rezultātus biedrība iesniegs Saeimā un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM).
Piedāvā savu, kartē
neiezīmētu risinājumu
Pirmais jautājums aptaujas lapā ir: “Vai jūs esat par Plāņu pagasta pievienošanu Smiltenes novadam?” Piedāvātie atbilžu varianti – “Par” vai “Pret”.
Aptaujas rīkotāji arī vēlas noskaidrot vietējās kopienas viedokli, – ja notiek novadu izmaiņas, tad kādam novadam Plāņu pagastu pievienot (Smiltenes novadam vai Valkas novadam) vai arī aicina norādīt citu pievienošanas vai citu reformas variantu.
Pēc “Ziemeļlatvijas” rīcībā esošās informācijas, Plāņu iedzīvotāji aptaujas lapas aizpilda atsaucīgi un līdz šās nedēļas vidum vairākums no atbilžu sniedzējiem bija izvēlējušies pagasta pievienošanu Smiltenes novadam – tāpat, kā to plānēnieši gribēja pirms 2009. gadā notikušās novadu reformas, taču toreiz viņu viedoklī reformas īstenotāji neieklausījās.
Arī tagad VARAM Strenču novadam administratīvi teritoriālajā reformā ierādījusi vietu nevis Smiltenes novadā, bet jaunveidojamajā Valkas novadā ar attīstības centru Valkā.
Plāņu pagasts ir teritoriāli liels, piemēram, Oliņas atrodas tuvāk Valkas novadam. Par pievienošanos Smiltenes novadam pārsvarā iestājas Plāņu iedzīvotāji, jo Smiltene no viņu ciemata atrodas tikai 17 kilometru attālumā. Daudziem Plāņu iedzīvotājiem Smiltenē ir darbs, Bilskas un Smiltenes skolās mācās viņu bērni (Plāņos pamatskolas un pirmsskolas grupiņu vairs nav), plānēnieši iepērkas Smiltenes veikalos, izmanto poliklīnikas un bankas pakalpojumus, ieskaitot bankomātus.
To visu, nosaucot savus apsvērumus par Plāņu pagasta pievienošanu Smiltenei, uzskaita arī Plāņu iedzīvotāja, uzņēmēja Tatjana Zavadska, kurai Smiltenē ir savs veikals. “Smiltene mums ir daudz parocīgāka,” uzsver uzņēmēja.
Biedrības “Sabiedrības izaugsmei” valdes loceklis Jānis Siliņš (seniors) dzīvo pavisam tuvu Plāņu robežai ar Smiltenes novadu un šonedēļ apbraukā citas viensētas un mājas pagastā, izplatot aptaujas anketas. Viņam ir savi argumenti, kāpēc Plāņu pagasts jāpievieno Smiltenes novadam. “Līdz 1959. gadam, kad likvidēja Smiltenes rajonu, Plāņi bija Smiltenes rajonā, visa dzīve bija pakārtota ar Smilteni. Kad reformu rezultātā izveidoja Valkas rajonu, Plāņu pagastā sākās milzīgs regress, un iedzīvotāju skaits ir samazinājies gandrīz uz pusi. Tā notiek, kad reformas veic, neņemot vērā to cilvēku viedokli, kuri konkrēti tajā vietā dzīvo. Tagad iet uz to pašu pusi. Runāju ar tuvējo māju iedzīvotājiem, viņi saka, – “mums viss ir saistīts ar Smilteni, un tagad mūs grib pievienot Valkai!”. Uz Valku no Plāņiem nemaz nevar ar sabiedrisko transportu pa tiešo aizbraukt. Ir jāpārsēžas Strenčos vai Smiltenē,” stāsta J. Siliņš.
Viņš arī piebilst, ka tad, ja Plāņu pagastu pievienotu Smiltenes novadam, tas vien dzīves līmeni pagastā neuzlabotu, vienīgi plānēniešiem tiktu visloģiskākais novadu reformas risinājums. Taču, lai pagastā sāktos augšupeja, ir vajadzīgs grozīt likumus un noteikt, ka pagastos jābūt savai lēmējvarai ar lielākām pilnvarām attiecībā uz pašvaldības budžetu un radoša darba iespējām sabiedrības labā.
“Tagad diemžēl lielu lomu spēlē tas, ka pašvaldībām nav lielas teikšanas. Plāņu pagastam sava priekšsēdētāja nav. Ir novada domes ieceltais administrators, kurš pakļaujas novada direktīvām,” rezumē J. Siliņš.
Vai Strenču novads ir aizmirsts?
“Iedzīvotāju viedoklis ir pirmajā vietā. Ja vairākums Plāņu iedzīvotāju vēlas būt pie Smiltenes, kādi man var būt iebildumi,” biedrības “Sabiedrības izaugsmei” rīkoto aptauju komentē Strenču novada domes priekšsēdētājs Jānis Pētersons. Novada mērs vienīgi piebilst, ka pašreizējais valdības uzstādījums, īstenojot administratīvi teritoriālo reformu, ir nedalīt esošo novadu teritorijas, jo tad ir grūti sadalīt novada īpašumtiesības, kredītsaistības un tamlīdzīgi.
J. Pētersons arī atgādina, ka Strenču novada dome iedzīvotāju aptauju sarīkoja vienā dienā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām un savu viedokli toreiz pauda 700 balsstiesīgie novada iedzīvotāji. Ja no novadu reformas neizbēgt, tad 92,21 procents no šiem Strenču novada iedzīvotājiem atbalsta Valmieras virzienu – pievienoties Valmieras pilsētai vai novadam, ko veidotu Valmierai apkārtējo novadu pašvaldības. Aptaujā Smiltenes variants netika piedāvāts, to vairāki cilvēki pierakstīja paši.
Arī Plāņos ir iedzīvotāji, kuri vislabāk vēlas palikt savā – Strenču novadā, taču aptaujas pašreizējie rezultāti rāda, ka viņu ir maz. Viena no viņiem ir Franciska Vija Bērzlapa. “Strenču novadā esam kā vietējie, Smiltenes novadā būsim pienācēji,” savu viedokli par labu palikšanai kopā ar Strenčiem pauž seniore.
Taču šobrīd Strenču novads (Strenču un Sedas pilsētas, Jērcēnu un Plāņu pagasti) “novadu karos” vismaz publiskajā telpā ir piemirsts. Plašsaziņas līdzekļi izplatījuši ziņu,– valdības koalīcijas partneri panākuši kopēju sapratni par nepieciešamajām korekcijām administratīvi teritoriālās reformas plānā, Rūjienas un Naukšēnu novadu pievienojot Valmieras novadam (par to vēl jālemj Saeimai). Savukārt nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK” pasviedusi ideju “apvienot” Valku un Igaunijas pilsētu Valgu, proti, lai nodrošinātu pakalpojumu pieejamību Valkas un Igaunijas pierobežas pilsētas Valgas iedzīvotājiem, tiek izskatīta iespēja rosināt parakstīt starpvalstu līgumu par kopīgu pašvaldību pakalpojumu grozu.
Atklāts paliek jautājums, kur Latvijas jaunajā administratīvi teritoriālajā iedalījumā tādā gadījumā atradīsies Valkas novada pagasti un Strenču novads.
