“Premjers uzsvēra, ka ugunsdzēsēji tiek galā ar saviem pienākumiem, tāpēc turpmāk valdībai būs jādomā, kā daudz vairāk nākt pretim ugunsdzēsējiem,” otrdien informēja LETA.
“Premjers uzsvēra, ka ugunsdzēsēji tiek galā ar saviem pienākumiem, tāpēc turpmāk valdībai būs jādomā, kā daudz vairāk nākt pretim ugunsdzēsējiem,” otrdien informēja LETA. Šīs rindas rakstītas ziņā par to, ka septiņiem ugunsdzēsējiem izsaka pateicību par pašaizliedzīgu darbu ugunsgrēka dzēšanā pansionātā “Reģi”.
Ne brīdi nešaubos, ka šie vīri nelaimes vietā strādāja pašaizliedzīgi, bet, lasot šo ziņu, mani pārņēma divējādas izjūtas. Vai tiešām premjers tikai tagad ir uzzinājis, ka ugunsdzēsēju darbs ir viens no bīstamākajiem un ka viņu atbildības nasta ir milzīga? Vai neviens viņam nav paskaidrojis, ka arī tie puiši, kuri likvidē uguni desmitos hektāru degošā kūlā, kuri dodas uz degošām Vecrīgas daudzstāvu ēkām, kuri dzēš liesmojošas lauku viensētas, arī ir varoņi.
Bet varbūt pateikšanās glābējiem ir tikai tāds plāksteris uz neapmierinātās sabiedrības sakarsušās pieres? Nav noslēpums, ka vairums “Reģu” notikuma komentētāju ir pārliecināti, ka pēc šīs traģēdijas bija jāatkāpjas labklājības ministrei.
Vai man kāds var paskaidrot, ko reālajā dzīvē nozīmē politiķu tik bieži citētais jēdziens – politiskā atbildība? Ar varītēm turēšanās pie krēsla? Varbūt prasme īstajā laikā un īstajā vietā notēlot labo tēvoci vai krustmāti?
Ja tā, tad ļoti gribētos sagaidīt, ka premjers saskatīs, ka ar saviem pienākumiem tiek galā arī citās profesijās strādājošie Latvijas cilvēki. Un pensionāri, kuri rāmi sēž mājās un iztiek ar saviem grašiem. Ja saskatīs, tad viņš noteikti sāks domāt, ka arī viņiem visiem ir jāpaietas pretim.
