Tas, ka Smiltenes centrā gan darba dienās, gan nedēļu nogalēs ir problemātiski atrast brīvu stāvvietu, kur novietot automašīnu, ir vispārzināms fakts. Taču jaunums ir tas, kā pašvaldība domā šo problēmu atrisināt.
Nesen notikušajā domes sēdē klātesošie Smiltenes novada 11 deputāti vienbalsīgi nolēmuši pirkt privātpersonai – kādai Valmieras iedzīvotājai – piederošu nekustamo īpašumu pilsētas centrā ar mērķi izveidot tur ikvienam pieejamu automašīnu stāvlaukumu.
Cita risinājuma nav
Šo lēmumu, pat uzzinot par darījuma cenu, atzinīgi vērtē visi “Ziemeļlatvijas” uzrunātie smiltenieši, arī jaunā māmiņa Anita Selga, kura pati nebrauc ar automašīnu.
“Smiltenē ir tik daudz automašīnu, ka darba dienās ir problēmas atrast vietiņu, kur tās nolikt,” novērojusi jaunā māmiņa.
Jolanta Klāva dzīvo daudzdzīvokļu mājā Smiltenes centrā, un stāvvietu savas mašīnas novietošanai pilsētā viņai nevajag, taču jaunā sieviete tāpat atbalsta pašvaldības lēmumu.
“Smiltenē nav, kur likt mašīnu. Mēs darbā spriedām, kur tie cilvēki visi ir, kur viņi strādā, ko viņi dara, ka mašīnu ir tik daudz? Ir bijis tā, ka es pat nevaru izbraukt no mājas pagalma, jo Kalna ielas abās pusēs novietotas automašīnas,” sūrojas J. Klāva.
Pretējās domās esošus cilvēkus “Ziemeļlatvijai” ielu intervijas laikā neizdevās sastapt. Nekustamais īpašums, ko pirks dome, sastāv no zemes vienības 5720 kvadrātmetru platībā un uz tā esošām divām būvēm, kurās saimnieko nomnieki, Smiltenes uzņēmēji. Vienā no ēkām atrodas firmas SIA “Lamberts “ autoveikals – serviss, otrā – SIA “Junda RJ” būvinstrumentu un skrūvju veikals.
Pats salīdzinoši lielais zemes gabals atrodas izdevīgā vietā, lai tajā izbūvētu stāvlaukumu, proti, pie diviem krustojumiem ar tranzīta ielu. Īpašums robežojas ar Marijas ielu (iepretī sporta skolai), Gaujas ielu (otrā ielas pusē kalnā ir kultūras centrs un sporta halle), Baznīcas laukumu un luterāņu baznīcas mūri. Īpašumu adrese ir Baznīcas laukums 16a un Marijas iela 1.
Atbilstoši sertificēta vērtētāja SIA “Latio vērtētāji & konsultanti” šogad 30. jūnijā sniegtajam novērtējumam visa minētā nekustamā īpašuma noteiktā tirgus vērtība ir 217 400 eiro. Ēkas un zemju īpašniece piedāvājusi Smiltenes novada domei šo nekustamo īpašumu iegādāties par 215 tūkstošiem eiro, kam deputāti arī piekrita.
Pirkuma līguma noslēgšanas termiņš ir līdz šā gada 1. oktobrim. Pašvaldībai jānorēķinās par minētā īpašuma iegādi divu gadu laikā.
Smiltenes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Ivars Ādamsons “Ziemeļlatvijai” skaidro, ka starp pašvaldību un minētā objekta īpašnieci jau agrāk risinājušās debates par pirkšanas – pārdošanas darījumu, taču īpašnieces nosauktā cena bijusi par lielu.
“Tagad cena ir nolaista, un varam atļauties, pat esam spiesti pirkt šo īpašumu pašvaldības autonomo funkciju izpildei. Smiltenes centrā ir ļoti nepieciešams laukums, kur novietot automašīnas, jo stāvvietu pietrūkst,” piebilst I. Ādamsons.
Likuma “Par pašvaldībām” 15. panta pirmās daļas 2. punkts nosaka, ka pašvaldības autonomā funkcija ir gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību, tai skaitā būvēt, rekonstruēt un uzturēt ielas, ceļus un laukumus.
Deputāti balsojuši par pirkumu, apzinoties to, ka pašai pašvaldībai Smiltenes centrā nepieder īpašumi, kuros būtu iespējams nodrošināt papildus laukumu un skvēru izbūvi.
Būvdarbu izmaksas vēl nezina
Smiltenes novada domes lēmums pirkt minētos īpašumus Marijas ielā 1 un Baznīcas laukumā 16a nenozīmē to, ka šajā teritorijā stāvlaukumu automašīnām izbūvēs jau šogad.
Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Gints Kukainis skaidro, ka vispirms ir jāizstrādā laukuma izbūves tehniskais projekts un līdz nākamā gada vasarai ir jāpabeidz Baznīcas laukuma kompleksās rekonstrukcijas projekts, kura sastāvdaļa ir arī minētais laukums. Šis konceptuālais projekts arī ieskicēs, kā varētu izskatīties minētā teritorija starp Marijas un Gaujas ielu un Baznīcas laukumu, proti, vai tur būs tikai stāvlaukums, vai arī piedevām gājēju celiņi un tamlīdzīgi vides elementi.
Atgādinām, ka Smiltenes novada dome šogad ir uzsākusi Smiltenes pilsētas centra un tajā ietilpstošā Baznīcas laukuma kompleksās rekonstrukcijas projekta izstrādi, lai pilsētas centrā radītu labiekārtotu vidi vietējiem iedzīvotājiem un viesiem.
Stāvlaukuma izbūves tehniskais projekts arī parādīs šā objekta izmaksas, un tad pašvaldības nākamais darbs būs piesaistīt finansējumu būvdarbiem.
G. Kukainis jau tagad atzīst, ka objekts būs darbietilpīgs un tas atsauksies uz izmaksām, jo vajadzēs pārbūvēt apakšzemes komunikācijas, piemēram, lietus ūdens kanalizācija, jo laukumam nav lietus ūdens atvades sistēmas.
“Būvdarbiem būs jāmeklē finansējums, jo varam cerēt tikai uz daļēju Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu,” piebilst novada mērs.
Kas notiks ar nomniekiem, uzņēmējiem?
Zemes gabalam, kuru pašvaldība nolūkojusi stāvlaukuma izbūvei, līdzi nāk divi apgrūtinājumi: jau minētās ēkas, ar kuru nomniekiem, uzņēmumiem SIA “Lamberts” un “Junda RJ”, pašreizējā īpašniece, privātpersona, ir noslēgusi nomas līgumu līdz 2017. gada 1. janvārim.
“Šobrīd uzņēmēji var neuztraukties. Kamēr nav izstrādāts tehniskais projekts un Baznīcas laukuma kompleksās rekonstrukcijas projekts, izmaiņu viņiem nebūs. Nomas līgums tiks pagarināts,” informē G. Kukainis.
Tikmēr uzņēmēji, telpu nomnieki, jau cer, ka nomas līguma pārslēgšana ar jauno īpašnieku, pašvaldību, radīs stabilitāti un labvēlīgāku vidi uzņēmējdarbībai, piemēram, ilgtermiņa nomas līgumu, jo līdz šim tāds ir slēgts tikai uz gadu un tad periodiski pagarināts. Abām ēkām ir arī nepieciešams remonts, piemēram, tām tek jumts.
Jau rakstījām, ka vienā no ēkām atrodas firmas “Lamberts” autoveikals – serviss. SIA “Lamberts” valdes priekšsēdētājs Ainars Cīrulis norāda, ka uzņēmums ēkas remontā ieguldījis gana daudz naudas, kaut arī šis īpašums viņiem nepieder.
“Mums jau neko neatmaksāja atpakaļ. Es varu ieguldīt, taču, ja līgumu noslēdz uz vienu gadu, kā bijis, tas nav nopietni. Ceru, ka tagad pie domes būs stabilāka dzīvošana,” uz pašvaldības atbalstu uzņēmējdarbības veicināšanai paļaujas A. Cīrulis.
Gan viņš, gan uzņēmuma “Junda RJ” valdes priekšsēdētājs Raitis Zapans atzinīgi vērtē pašvaldības lēmumu pirkt zemi stāvlaukuma būvei. Arī uzņēmēji uzsver to, ka Smiltenē satiksme ir intensīva un pietrūkst vietas transportlīdzekļu novietošanai. Piemēram, kad pilsētā ir gadatirgus, firma “Lamberts” atļauj kā stāvvietu izmantot servisa laukumu.
