Vakar Valkā, pirmo reizi Dzimtsarakstu nodaļas telpās svinīgos apstākļos tika sveikta jaunā Latvijas pilsone – 36 gadus vecā Sedas iedzīvotāja Gaļina Rodičeva-Hvostkova. Mēneša laikā viņa saņems Latvijas pilsoņa pasi. Viņai bijis svarīgi naturalizēties un iegūt pilsonību, jo sieviete vēlas piedalīties pašvaldības un Saeimas vēlēšanās, kā arī justies kā pilntiesīga Latvijas iedzīvotāja.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Valkas nodaļas vadītāja Birute Pelēce informē, ka šī jaunā tradīcija – svinīgi sveikt jaunos Latvijas pilsoņus – aizsākās aizvadītā gada februārī Saeimā un turpinās līdz šai dienai visā valstī.
Komisijai nodzied Latvijas valsts himnu G. Rodičeva-Hvostkova “Ziemeļlatvijai” stāsta, ka viņa dzimusi un augusi Latvijā. Līdz šim dzīvojusi, kā pati saka, ar “suņa” pasi, Latvijas nepilsoņa pasi. Sieviete jutusies kā otrās šķiras cilvēks, jo uzskata, ka, nebūdama pilsone, viņai bija grūtības atrast algotu darbu. Pašlaik Gaļina ir bezdarbniece, bet ir apņēmības pilna ar jauno pilsoņa pasi kabatā meklēt jaunu darbu. Turklāt, būdama nepilsone, viņai bija liegta iespēja meklēt darbu ārpus Latvijas robežām, jo dzirdējusi, ka nepilsoņiem ārzemēs nav ko darīt. Jaunajai sievietei ir svarīgi arī tas, ka viņa turpmāk kā pilsone varēs piedalīties vēlēšanās, jo uzskata, ka arī viņas balss ir svarīga, lai Latvijā dzīve ietu uz augšu. Ar Gaļinu sarunājamies latviski. Viņa nebaidās runāt valsts valodā arī tad, ja gadās kāds nepareizi pateikts vārds. Viņa stāsta, ka Latvijas iedzīvotājiem ir jāzina valsts valoda. Reiz pati piedzīvojusi, ka, iepērkoties aptiekā, pārdevēja slikti pārzinājusi krievu valodu, tāpēc nav īsti sapratusi, kādu medikamentu pircēja vēlas iegādāties. Gaļina priecājas, ka viņas latviešu valodas zināšanas ir pietiekamas, lai iepērkoties nerastos pārpratumi. B. Pelēce slavē jauno pilsoni, jo, kārtojot naturalizācijas eksāmenu, atšķirībā no citiem pilsonības pretendentiem Gaļina Latvijas valsts himnu visiem nodziedājusi, nevis rakstījusi uz papīra lapas. To, ka Gaļinai šis brīdis ir svarīgs, liecina gan viņas izturēšanās, gan svinīgais izskats. Īpaši šim brīdim sieviete ir uzvilkusi tērpu Latvijas valsts karoga krāsā. Pēc svinīgā solījuma par uzticību savai valstij jauno sievieti sveica arī dzīvesbiedrs.Sociālie apstākļi ietekmē izvēli B. Pelēce uzskata, ka Latvijai kā mazai valstij ir svarīgs katrs cilvēks. Amatpersona pieļauj, ka droši vien izvēle naturalizēties nevienam nav bijusi bez grūtībām un šaubām un parasti visgrūtāk ir bijis uzsākt šo procesu. Šogad bijušā Valkas rajona teritorijā naturalizējušās jau septiņas personas. Pirms dažiem gadiem vēlmi naturalizēties izteica gados jaunas meitenes, kuras pēc pilsonības iegūšanas aizbrauca uz citām valstīm strādāt. Kas attiecas uz šā brīža situāciju, tad nav izteiktu vecuma grupu, kas īpaši izceltos starp pilsonības iegūšanas pretendentiem. Taču parādījusies jauna tendence, ka aizvien vairāk krievvalodīgo iedzīvotāju, kuri sasnieguši 55 gadus un dzīvo Latvijā, vēlas nevis naturalizēties, bet gluži pretēji – grib kļūt par Krievijas valsts pilsoņiem. Tas tāpēc, lai iegūtu summāri lielāku vecuma pensiju. B. Pelēce secina, ka ir skumji, ka dēļ sociāliem apstākļiem cilvēki izvēlas sev izdevīgāko variantu. Proti, lai gan cilvēks visu mūžu nodzīvojis un strādājis Latvijā, tomēr, sasniedzot pensijas vecumu, izdara izvēli, kas nav par labu Latvijai. Cilvēcīgi tas ir saprotams, jo, piemēram, Sedas iedzīvotāji, ilgstoši dzīvo bez darba, un tas diemžēl negatīvi ietekmē viņu sociālo aizsardzību.
