Strenču pilsētas ainavu šomēnes bagātinājuši jauni apstādījumi. Pie novada pašvaldības galvenās ēkas Valkas ielā 16 iestādītas 28 dažādu sugu un šķirņu priedes un egles.
“Priedes – rododendru draugi!”, – ar šādu uzsaukumu uz priežu parka apstādījumu ierīkošanas talku tika uzaicināti Strenču novada pašvaldības deputāti, administrācijas, iestāžu un nodaļu darbinieki, kuriem palīgā nāca vietējās vidusskolas 1. klases skolēni un pedagogi.
Stādījumi ierīkoti projekta “Pašvaldību labie darbi parkos Latvijas simtgadei” ietvaros ar moto “Kopā nākotnes mežam!”, vēsta Ginta Gailīte, Strenču novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste. Proti, gatavojoties Latvijas simtgadei, pašvaldības visā Latvijā iesaistās Meža dienu aktivitātēs, turpinot tradīciju padarīt mūsu valsti krāšņāku ar koku stādījumiem vai mazo arhitektūras objektu izvietošanu parkos.
“Cilvēku acis vienmēr meklē un pamana neparasto, tāpēc dekoratīvie augi palīdz veidot interesantāku ainavu, kurā jūtamies labāk,” teic G. Gailīte.
Jau pērn Strenčos, apstādījumos Valkas ielas malā, pašvaldības darbinieki iestādīja rododendrus. Nu kārta pienāca skuju kokiem, kas augs tiem blakus.
“Visa Strenču pilsēta pēc dažiem gadiem būs kā liels parks,” cer Strenču novada apzaļumotāja Indra Lielkāja.
Tagad iestādīto skujkoku sastāvā izvēlēti priežu un egļu stādi no 28 dažādām sugām un šķirnēm un to variācijām.
I. Lielkāja skaidro, ka skujkoki nodrošinās labus augšanas apstākļus jau līdz šim izveidotajiem stādījumiem no dažādiem rododendru šķirņu stādiem, jo skābinās augsni. Šā iemesla dēļ pasākumam arī dots nosaukums “Priedes – rododendru draugi”. Pie izveidotā priežu parka izvietota Meža dienu zīme ar šādu pašu projekta nosaukumu..
Stādāmais materiāls pavisam 499,80 eiro vērtībā tika iegādāts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži”’ struktūrvienībā “LVM Sēklas un stādi” Kalsnavas kokaudzētavā. “Šī kokaudzētava īpaši izceļas ar Latvijai piemērotiem skujeņiem – retāku šķirņu eglēm un priedēm ar interesantu formu, zarojumu vai krāsu. Katram stādiņam blakus izvietota plāksnīte ar sugu un šķirņu nosaukumiem, lai augi ne tikai priecētu acis, bet sniegtu arī zināšanas par tiem,” stāsta I. Lielkāja.
