Pēc apmēram piecu gadu pārtraukuma Strenčos darbu uzsācis jauniešu deju kolektīvs, turklāt tas tapis pēc pašu jauniešu ierosmes.
Pēc apmēram piecu gadu pārtraukuma Strenčos darbu uzsācis jauniešu deju kolektīvs, turklāt tas tapis pēc pašu jauniešu ierosmes.
“Jaunieši pirmo reizi sanāca kopā 27. martā. Līdzšinējā pieredze rāda, ka, uzspiežot kāda kolektīva dibināšanu, tas labi nebeidzas. Vidusskolā kādu laiku bija nostādnes, ka katram skolēnam jādzied vai jādejo. Biju ļoti izbrīnīta par jauniešu iniciatīvu martā,” stāsta kolektīva vadītāja Ineta Lezdiņa. Pašlaik dejo septiņi pāri, un ir cerība, ka rudenī būs vismaz astoņi. Šis ir labs piemērs, ka ar labu gribu var panākt daudz. Pirmā publiskā uzstāšanās jauniešiem notika Mātes dienā. Skatītāji viņu sniegumu novērtēja atzinīgi. Iespējams, nākamā jauniešu uzstāšanās būs Jāņos.
Strenču dejotāji 11. jūnijā piedalījās Latvijas vidējās paaudzes deju kolektīvu salidojumā Bauskā. Tas notiek reizi četros gados. “Diemžēl tas iegadījās svētdien, tāpēc nekāda ballēšanās pēc koncerta nenotika. Nebija pilnā komplekta sajūtas,” uzskata deju kolektīva vadītāja I. Lezdiņa.
Visvairāk dancotāju bija no Vidzemes — 57 kolektīvi. Pavisam piedalījās 176 kolektīvi no visiem Latvijas novadiem. Šis salidojums allaž notiek laikā starp Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem. 27. maijā Liepājā tāds notika arī jauniešu deju kolektīviem. Tā dejotājiem ir iespēja sevi motivēt un parādīt starp lielajiem Deju svētkiem.
Uzaicinājums sākumskolas (2. – 3. klases) deju kolektīvam piedalīties starptautiskā deju un mūzikas festivālā Jonavā (Lietuvā) gadījās pavisam nejauši, jo no līdzdalības atteicās dejotāji no Polijas. Lēmums par piedalīšanos bija jāpieņem vienas dienas laikā.
Jonavā dzīvo gandrīz 40 tūkstoši iedzīvotāju, un tā atrodas netālu no Kauņas. Šis mazajiem dejotājiem bija pirmais tālākais brauciens. Viņi dejo tikai trešo gadu.
Jonavas festivāls līdz šim notika tikai savas valsts ietvaros. Viesus no Polijas un Latvijas organizatori uzaicināja pirmo reizi, padarot šo pasākumu par starptautisku. Latviju šoreiz pārstāvēja strencēnieši. “Dzīvojām Lietuvas armijas pilsētiņā. Šķiet, ka to bērni atcerēsies vislabāk, turklāt ne tikai puiši, bet arī meitenes. Karavīri mūs vakaros apgādāja ar videofilmām, no rītiem bērni skatījās multenes. Skolēni bija sajūsmā par iespēju gulēt divstāvu gultās. Bērniem ļoti interesēja skatīt armijā notiekošās ikdienas procedūras. Vairāki zēni un pat dažas meitenes izteica vēlēšanos palikt armijas pilsētiņā arī trešo nakti. Bija paredzētas tikai divas nakšņošanas,” smaida I. Lezdiņa.
Pirmajā dienā dejošana nebija paredzēta, tāpēc varēja iepazīt pilsētu un dienu noslēgt ar savu vakara ballīti. Nākamajā dienā vajadzēja dejot Jonavas vidusskolā un pulksten 17.00 notika lielais festivāla koncerts. Pirms tā notika ģenerālmēģinājums. Pēc koncerta bija diskotēka, taču strencēnieši lauzās atpakaļ uz armijas pilsētiņu, lai sarīkotu savu pidžamu balli ar priekšnesumiem un tradicionālā lietuviešu kēksa ēšanu. Tā forma līdzinās eglītei.
Trešajā viesošanās dienā organizatori bija ieplānojuši ekskursiju uz Brīvdabas muzeju Kauņas tuvumā. Diemžēl Kauņu apskatīt neizdevās. Vakarā Jonavas kultūras centrā notika mūzikas skolas izlaidums, kurā strencēnieši — gan pūtēji, gan dejotāji — uzstājās kā īpašie viesi. Bērniem šis izbraukums esot ļoti paticis. Deju kolektīva vadītāja ir pateicīga skolotājām Solvitai un Raldai, jo bez viņu palīdzības būtu grūtāk.
