Smiltenes novada pašvaldība un tās iestādes rīko dažādus konkursus, kuru lietderīgumu katrs vērtē pēc saviem ieskatiem. Viens no šīs vasaras pozitīvākajiem konkursiem ir “Smiltenes novada sakoptākais īpašums”. Lai gan neesmu bijusi tikpat kā nevienā no šiem īpašumiem, ar patiesu interesi lasīju kolēģes Sandras Pētersones rakstus par diviem uzņēmumiem – “Smiltenes pienu” un “Latvijas valsts mežu” Austrumvidzemes reģiona ēku.
Viens ir radītais skaistums, kas priecē uzņēmumu apmeklētājus un iedzīvotājus, kas savās ikdienas gaitās dodas gar kādu no šīm ēkām. Pavisam kas cits – cilvēki, kas ģenerē idejas, rada un veido stāstu. Tā ir īstā pievienotā vērtība, kas šo konkursu padara patiešām vērtīgu. Un ar šādiem stāstiem ir jādalās. Tie ne tikai ļauj iepazīt čaklos darītājus, izceļ viņus saulītē, bet arī dod pārliecību un iedvesmu turpmākiem darbiem, iespējams, arī kādam no jums. Šajā laikraksta numurā aicinu ikvienu izlasīt par konkursa “Smiltenes novada sakoptākais īpašums” sakoptākās viensētas īpašnieku, uzņēmēju Māri Zālīti. Šopavasar, braucot pa Launkalnes pagasta ceļiem, nevar nepamanīt baltu koka sētiņu ap iekoptu un skaistu īpašumu – M. Zālīša māju. Nekur citur ko līdzīgu neesmu redzējusi. Tiešām skaisti un neparasti, bet visvairāk mani saviļņoja stāsts par iestādītajiem ozoliem. Tāpēc noteikti izlasiet rakstu!
Tas darbs, ko cilvēki iegulda savu īpašumu sakopšanā un uzturēšanā, ir milzīgs, nenoliedzami smags un apbrīnojams. Un ne jau tikai konkursā pieteiktie un uzvaru guvušie īpašumi. Pavisam nesen orientēšanās sacensību ietvaros paviesojos Grundzāles pagastā, atpūtas un sporta kompleksā “Trīssaliņas”, kur saimnieko Daila un Aigars Šmulāni. Esmu tur bijusi vairākkārt, un katru reizi ir kādi jauninājumi. Šoreiz pamanīju labiekārtoto teritoriju līdzās skatu tornim. Taču ir vietas, par kuru eksistenci mēs nemaz nevaram zināt, ja vien nepazīstam kādu no saimniekiem. Esmu pateicīga, ka aizvadītajās brīvdienās man bija iespēja paviesoties Mēru pusē Naura Pēča ģimenes sakoptajā īpašumā. Arī tur katrai lietai ir sava nozīme un savs stāsts. Īpaši skaistas šķita puķu dobes, dīķis, kurā saliktas lampiņas, kas diennakts tumšajā laikā piešķir īpašu noskaņu, un guļbūves namiņš, kas celts pašu rokām. Malači!
