“Par ko tieši man un kāpēc tieši tagad?” pati sev taujāja strencēniete Velga Graumane, uzzinot, ka Ordeņu kapituls viņai piešķīris augstu valsts apbalvojumu – Atzinības krustu.
“Par ko tieši man un kāpēc tieši tagad?” pati sev taujāja strencēniete Velga Graumane, uzzinot, ka Ordeņu kapituls viņai piešķīris augstu valsts apbalvojumu – Atzinības krustu.
“Par priekšzīmīgu kalpošanu pašvaldības dienestā, par ieguldījumu Strenču pilsētas attīstībā un pilsoniskas sabiedrības veidošanā par Atzinības krusta kavalieri tiek iecelta Strenču pilsētas domes priekšsēdētāja Velga Graumane,” plašsaziņas līdzekļi pirms valsts svētkiem izplatīja Valsts prezidenta preses dienesta paziņojumu.
Dzīvi līdzsvarot neizdodas
Šonedēļ Strenču domes priekšsēdētājas kabinetu grezno sveicēju dāvinātie ziedi. Elegantais, smalkais baltas emaljas Atzinības krusts ar zeltītu apmali ir turpat kabinetā uz galda sarkanā ādas kastītē.
Īpašais mirklis Rīgas pilī, no Valsts prezidenta Valda Zatlera rokām saņemot valsts augsto apbalvojumu, palicis aiz muguras. Velgai turpinās ikdiena – rūpes par Strenču mazpilsētiņu un tās iedzīvotājiem, iknedēļas braucieni uz peldbaseinu Valmierā, sarunas ar bērniem un mazbērniem, ceļojumu plānošana draugu grupai, arī ģimenes mīluļa medību suņa Rendo pieskatīšana, kuru Velga dēvē par “kauna traipu”. Dzīvespriecīgais suns bieži ierodas publiskos pasākumos nepiemērotos brīžos.
“Cilvēka dzīvē jābūt līdzsvaram starp darbu, mājām, personīgo un sabiedrisko dzīvi,” saprot Velga. Taču viņai tā nesanāk. Dzīvē lielāko prieku sagādā, ja kaut kas labs notiek darbā, nevis ārpus tā. Tas gan neesot pareizi. Tā nedrīkstot būt.
Taču tāds nu ir Velgas raksturs. Arī ar apzinīgi veiktu tiešo darbu viņai nepietiek. Jau tad, kad tagadējā pilsētas pašvaldības vadītāja strādāja Strenču republikāniskajā psihoneiroloģiskajā slimnīcā par nodaļas vecāko māsu (pēc profesijas Velga ir feldšere – redakcijas piezīme), viņa labprātīgi uzņēmās papildu pienākumus. Piemēram, vadīja slimnīcā izveidoto Tautas kontroles grupu. “Sabiedriskās aktivitātes šķita normāla ikdienas sastāvdaļa, bez kuras nebūtu pilnvērtīgas dzīves. Kad sākās Tautas frontes laiks, ģimenei par to liela prieka nebija,” apzinās pati vaininiece.
Laiks atspēriena punktiem
Atskatoties uz aizvadītajiem gadiem, Velga atzīst, ka viņas dzīvē bijuši vairāki atspēriena punkti. Viens no tiem – Latvijas Tautas frontes (LTF) laiks. Toreiz viņa Strenčos izveidoja LTF nodaļu, iesaistot apkārtējos pagastus. Vēlāk bija Augstākās Padomes prezidija priekšsēdētāja vietnieka Andreja Krastiņa palīdze.
“Tie ir daži no darbiem, kuriem pati dodu maksimāli augstu novērtējumu,” atzīst Velga pēc tam, kad klusībā spriedusi, par ko nopelnījusi Atzinības krustu.
Viņasprāt, savu tiesu devusi arī pašvaldības uzdrīkstēšanās Strenču mazpilsētā īstenot tā dēvēto “Dan – Plan” projektu. Tiesa, tas gan ir iemesls, kāpēc Strenču pilsētas budžetu daudzus gadus apgrūtina kredītsaistības. Taču, pateicoties šim projektam, pilsētā ir uzceltas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, dzeramā ūdens atdzelžošanas stacija un katlumāja, izbūvēti kanalizācijas un ūdensvada tīkli un centralizētā siltumtrase, kā arī iekārtota atkritumu izgāztuve. Šobrīd tā gan ir slēgta.
Par pārējām lietām Velga teic, ka dara to, kas “jādara apzinīgam pašvaldības vadītājam, kurš mīl savu vietu, kurā viņš dzīvo.” Un vēl piebilst, ka viss labais, kas Strenčos paveikts, ir komandas darbs. “Deputāti, pašvaldības speciālisti, iedzīvotāji, – mēs visi strādājam kopā.”
Aizvainojums pāriet ātri
Velga ir dzimusi strencēniete. Pilsētu pametusi vien uz trijiem gadiem, kad mācījās Cēsīs medicīnas skolā. Visa viņas dzīve ir saistīta ar Strenčiem, tās iedzīvotājiem un domām par to, lai “mums šeit būtu labi dzīvot”.
Pilsētas pašvaldību Velga vada no 1995. gada ar nepilnus divus gadus ilgu pārtraukumu. 2005. gadā pašvaldībā ievēlēto deputātu vairākums Strenču domē priekšsēdētājas amatā ievēlēja nevis viņu, bet gados jaunāko deputāti Ingu Esīti. Velga tādu situāciju iepriekš pat nebija iedomājusies. Turklāt pirms pašvaldību vēlēšanām salauzusi roku un nav pievērsusi pienācīgu uzmanību sava vēlētāju apvienības saraksta priekšvēlēšanu kampaņai.
Radies cilvēciski saprotams aizvainojums, kuru Velga remdēja, sev iestāstot, ka pēc intensīva 10 gadus ilga darba ir pienācis laiks atpūtai, jo jutusies iztukšota. “Taču man aizvainojums parasti pāriet ātri. Tā ir viena no manām labajām īpašībām,” viņa saka tagad.
Kad Inga Esīte pārcēlās uz ārzemēm, dzīve pavērsās tā, ka šogad janvārī Velgu atkal ievēlēja par pašvaldības vadītāju. Viņa piekrita savas kandidatūras izvirzīšanai.
“No vienas puses negribēju,” tā brīža emocijas neslēpj pašvaldības vadītāja. “Biju pieradusi pie dzīves, kad varēju darīt, ko gribu un kad gribu. Taču acīmredzot notika tā, kā vajadzēja. Man radās izdevība pabeigt līdz galam savulaik iesāktos darbus.”
Viens no tiem ir Strenču novads, par kura iekļaušanu Latvijas novadu kartē Velga vienmēr iestājusies un aizstāvējusi, tiekoties ar valdības amatpersonām.
Skorpions bez iemesla nekodīs
Velgai ir savs dzīves moto. “Esi karsts vai auksts, tikai neesi remdens, citādi tevi izspļaus,” viņa iesaka arī citiem.
Domes priekšsēdētāja saprot, ka viņas aktivitāte, vēlme pašai visu pārbaudīt un būt lietas kursā var dažreiz nepatikt pašvaldības iestādēm, un ir pat centusies laboties. Taču tik un tā vieglāk esot strādāt, zinot, kas notiek pašvaldībā.
Velga ir Čūskas gadā dzimis Skorpions (un vēl kreilis, viņa iestarpina). Šķiet, salikums varētu būt diezgan smags pārbaudījums apkārtējiem cilvēkiem. Taču Velga tam nepiekrīt. “Skorpions nav briesmīgs, jo viņš nekad nekodīs otram, ja viņam neiekodīs pirmajam. Arī Čūska nav nekas briesmīgs, jo ir gudrības, nevis indes simbols.”
Taču ir cilvēki, kuri Velgas cieņu nekad neizpelnīsies. Viņai nepatīk divkoši, pielīdēji un cilvēki, kuri nepilda solīto. “Visi uz šīs zemes esam ar kļūdām un mīnusiem. Eņģeļi sēd tikai debesīs uz mākonīšiem. Taču nevaru pieņemt, ja kāds darba procesā apsola daudzas lietas, bet neizdara.”
Velga pati ir gana enerģiska. Enerģijas pietiek arī iknedēļas braucienam uz peldbaseinu Valmierā un ārzemju ceļojumiem. Ap sevi viņa sapulcinājusi domubiedrus un organizē ekskursijas uz tālām, siltām zemēm. Jau pabūts Turcijā, Krētā, Spānijā, Tunisijā, Grieķijā. Janvārī Velga dosies uz Taizemi. “Ceļot prieks man vienmēr stāvējis blakus. Padomju laikā, kad strādāju slimnīcā, izbraucu Vidusāziju un Karpatus. Reiz jaunībā ar Laimdotu Arāju ar auto stopiem trīs diennaktīs aizbraucām līdz Melnajai jūrai. Lai taupītu naudu, gulējām labības laukā.”
Velgai ir arī daži vaļasprieki, kuri jau ilgāku laiku palikuši novārtā. Viņai padodas dambretes un šaha spēle, un reiz pat dambretē izcīnīts Valkas rajona čempiones tituls. Savulaik ar smailīti un laivu “izkuģota” Gauja un Salaca.
Vai Velgai ir arī nepiepildīti sapņi? Piedalīties Strenču novada veidošanā, un visā pilsētā par Eiropas naudu ievilkt ūdensvada un kanalizācijas tīklus. Taču ko viņa vēlas pati sev?
Velgai nav atbildes. “Man ir klusi sapņi par saviem tuvākajiem,” viņa atteic, “taču savu personīgo sapņu nav. Nav bijis laika padomāt.”
***
Kas ir Atzinības krusts un par ko to piešķir?
Atzinības krusts ar devīzi “Pour les honnetes gens” (Godaprāta ļaudīm) nodibināts 1710. gadā Liepājā, godinot Kurzemes un Zemgales hercogistes slavas laikus.
1938. gadā Latvijas Republikā atjaunotais Atzinības krusts nebija precīzs vecā Atzinības ordeņa restaurējums, kaut arī to veidoja līdzīgu vecajam ordenim. Metu darināja mākslinieks Gustavs Šķilters.
Ordeņa zīme ir balti emaljēts Maltas krusts ar zelta apmali. Krusta centrā ir medaljons, tā aversā – Latvijas Republikas lielais ģerbonis heraldiskās krāsās un gadskaitlis 1938, reversā – Kurzemes hercogistes ģerbonis un gadskaitlis 1710. Ordeņa lente ir sarkana ar sudraba malu svītrām.
Ar Atzinības krustu apbalvo par izcilu Tēvijas mīlestību un par sevišķiem nopelniem valsts, sabiedriskajā, kultūras, zinātnes, sporta un izglītības darbā. Atzinības krustam ir piecas šķiras, lielā un mazā sevišķas pakāpes goda zīme un triju pakāpju goda zīmes.
(informācija – www.president.lv)
