Lai gan opermāksla un balets nav manu īpašo interešu lokā, tomēr skumji noraudzīties uz samilzušo konfliktu starp Latvijas Nacionālās Operas vadītāju Andreju Žagaru un kultūras ministri Žaneti Jaunzemi-Grendi. Vēl otrdien premjers Valdis Dombrovskis intervijā televīzijā sacīja, ka ar ministri tiksies nākamajā nedēļā, lai apspriestu turpmākos soļus konflikta risināšanā, jo ministre līdz pirmdienai būšot slima, taču jau nākamajā dienā A. Žagars saņēma ministres izdoto rīkojumu, ka viņš no darba ir atbrīvots, jo zaudējis ministres uzticību. Pilnīga taisnība Valsts prezidentam Andrim Bērziņam, kad ceturtdien intervijā “900 sekundēs” viņš sacīja, ka pilnam scenārijam pietrūcis vien rokudzelžu un publiskas aizvešanas. Pasaulē šādi jautājumus nerisina. Katrā ziņā ministrei tas godu nedara un jautājums par operas vadības maiņu nekādā ziņā nav atrisinājies. Izmantot savu stāvokli, lai izrēķinātos ar sev netīkamu cilvēku, ministrei neklājas. Atceroties visus iepriekšējos kultūras ministrus, šis ir pirmais gadījums, kad par ministri kļuva cilvēks, kuram iepriekšējā darba pieredzē nav bijis nekādas saistības ar kultūras jomu. Redzēsim, kā uz konflikta turpinājumu raudzīsies premjers, taču, visticamāk, tas notiks viņam ierastajā lācīša manierē. Diezin vai Žagars ir tik balts, kā viņš sevi mazgā, taču jāatzīst, ka opera ir pacelta nebijušos augstumos un guvusi milzu starptautisko atzinību. Tāpēc ir kauns par ministres rīcību, kuras vārds itin drīz būs pagaisis no cilvēku atmiņas.
