Strencēnieši Imants Zirnis un Ēriks Vašuks šomēnes saņēmuši augstāko Latvijas Amatniecības kameras atzinību – goda meistara titulu.
(LAK) prezidija apliecinājums par goda meistara titula piešķiršanu Rīgā, Mazajā Ģildē, tika pasniegts tikai pieciem cilvēkiem, “Ziemeļlatviju” informē LAK viceprezidente Diāna Karaša. Goda meistars – pāri visamLAK izsniedz trīs veidu kvalifikācijas dokumentus: amatnieka karti, amata zeļļa un amata meistara apliecinājumus. Goda meistara tituls ir pāri tiem visiem jeb ir augstākais novērtējums amatnieku darbam. Ē. Vašuks ir goda meistars koka karkasu (koka stāvbūvju) būvētāja amatā. Latvijā šāds tituls tagad ir tikai diviem cilvēkiem, ieskaitot E. Vašuku, informē LAK viceprezidente D. Karaša. I. Zirnis saņēma goda meistara titulu galdnieka arodā. LAK kvalifikācijas dokumentus izsniedz divas reizes gadā. Šoreiz goda meistara titula apliecinājumu vēl pasniedza rīdziniekiem, namdara amata meistariem Kārlim Apinim un Vilnim Muižniekam un skursteņslaucītājam Jānim Buliņam.“Lai iegūtu goda meistara titulu, ir vajadzīgs vismaz 40 gadu liels darba stāžs, apmācīti mācekļi vai īpašs ieguldījums Latvijas Amatniecības kameras darbībā,” informē LAK viceprezidente. Abi strencēnieši, goda meistari, ir cienījami un Strenčos pazīstami cilvēki, kuri cieņu iemantojuši ar savu darbu, sirmos vīrus uzteic Strenču novada domes priekšsēdētājs Jānis Pētersons. Viņš piedalījās meistaru sumināšanas pasākumā Mazajā Ģildē, pasniedzot ziedus no novada domes, jo abi goda meistari Latvijā popularizē Strenču novada vārdu.Meistari ar zelta rokāmStrencēnieši Ē. Vašuks un I. Zirnis šobrīd ir pensijā. Ilgos gados abi vīri uzkrājuši vērtīgu pieredzi un atziņu, – lai kļūtu par kārtīgu meistaru, ir vajadzīgs cītīgs darbs un talants savā arodā.Jau tad, kad Ē. Vašuks bijis mazs puika, par viņu pieaugušie teikuši – dienās tas būs amatnieks, tagad ar smaidu atceras pats meistars. Ē. Vašuks ir diplomēts mēbeļu galdnieks. 32 gadus strādājis celtniecībā. Kursos apguvis Latvijā retu arodu – ir koka karkasa būves speciālists stāvbūvēs. Tāda amata meistaru valstī šobrīd esot tikai ap 20. “Guļbūvē koks ir horizontāli, stāvbūvē – vertikāli. Mūsu pusē tādu ēku nav, kur redzēt, jo nav pasūtījumu. Stāvbūve iznāk dārgāka nekā guļbūve. Stāvbūves privātajiem ar savu brigādi cēlu Ventspilī, kur nostrādāju sešarpus gadus. Biju darbu vadītājs,” stāsta Ē. Vašuks.Viņš piedalījies arī Ventspils pils un Ventspils brīvostas pārvaldes ēkas fasādes restaurācijā. Strādājis arī Rīgā, kur restaurējis senas ēkas, tai skaitā Benjamiņu namu.Arī I. Zirnis, kuru strencēnieši dēvē par meistaru ar zelta rokām, jau bērnībā parādījis, ka viņam ir ķēriens amatniecībā. “Man goda meistara titulu drīzāk vajadzēja piešķirt nevis galdnieka arodā, bet gan par ieguldījumu amatniecības attīstībā,” “Ziemeļlatvijai” atzīst I. Zirnis.Viņš daudzus gadus darbojies kā daiļamata meistars. Strencēnieša darbi, piemēram, sienas dekoratīvie šķīvji kā suvenīri aizvesti uz Kanādu, Ameriku, Austrāliju un citām zemēm. Piemēram, Strenču tūrisma informācijas centrā var apskatīt I. Zirņa darinātu, no koka izgrebtu skaistu, dekoratīvu atslēgu, ko meistars uzdāvināja Strenču pilsētai tās 80 gadu jubilejā.I. Zirnis ieguvis cilvēku cieņu arī kā ieroču meistars. Pats būdams mednieks, viņš izpratis kolēģu vajadzības un pie viņu medību bisēm un karabīnēm pielicis paša darinātas koka laides. Ar šauteni, kuras laidi gatavojis I. Zirnis, medībās esot devies arī Ventspils mērs Aivars Lembergs. I. Zirņa talantus savulaik saulītē cēluši daudzi plašsaziņas līdzekļi, arī “Ziemeļlatvija”.
