Pierobežas reģiona attīstībai ir nepieciešams valsts atbalsts, jo patlaban Latvijā pierobežas attīstība ir atstāta galvenokārt pašvaldību ziņā.
Pierobežas reģiona attīstībai ir nepieciešams valsts atbalsts, jo patlaban Latvijā pierobežas attīstība ir atstāta galvenokārt pašvaldību ziņā.
Pirmdien, viesojoties Valkā, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Māris Kučinskis iepazinās ar vairākām pašvaldībām pie Latvijas robežas un tikās ar Igaunijas pašvaldību lietu ministru Jānu Ounapū.
M. Kučinskis pārliecinājās, ka Igaunijā valsts atbalsts pierobežas attīstībai ir lielāks, jo valstiski tiek domāts par, piemēram, sporta bāzu attīstību pierobežas teritorijā, kā arī Igaunijā notiek daudz lielākas aktivitātes tūristu piesaistīšanai. Runājot par pierobežas reģiona attīstību, M. Kučinskis uzskata, ka ir jāizdala atsevišķas teritorijas gan Alūksnes un Apes apkārtnē, gan Valkas un Valgas reģions.
“Valkas un Valgas reģions veidojas par unikālu starpvalstu sadarbības piemēru. Ir svarīgi, lai sadarbība būtu tikpat sekmīga arī visā abu valstu pierobežā,” norāda M. Kučinskis.
Valkas un Valgas sadarbība šobrīd ir aktīva un perspektīva. Abu kaimiņpilsētu kopējie projekti vērsti uz infrastruktūras uzlabošanu. Paredzams, ka Valkas un Valgas sadarbība varētu noritēt veiksmīgāk pēc abu valstu robežas atvēršanas 2007. un 2008. gadā.
Apes un Alūksnes pārrobežas projekti galvenokārt saistīti ar tūrismu.
“Latvijas un Igaunijas pašvaldību vadītāji, kuri tikās ar abiem ministriem, informēja par saviem pārrobežas projektiem. Tie galvenokārt izstrādāti, lai piesaistītu finansējumu no Eiropas Savienības INTERREG un “Phare CBC” projektiem. Projektu mērķis ir veicināt tūrismu, risināt sociālās problēmas, nodarbinātības jautājumus un uzlabot infrastruktūru,” informē Valkas pilsētas domes preses sekretāre Inguna Medne.
Pārrobežu sarunās visaktīvāk ir iesaistījusies Ape, Alūksne, Veclaicene un Valka.
Pašvaldību vadītāji ministriem izklāstīja arī vairākas problēmas, kuras radījusi robeža starp Latviju un Igauniju. Valkas pagastā vairākas mājas jau desmit gadu ir sasniedzamas tikai kājāmgājējiem, jo tām nevar piekļūt neviens transporta līdzeklis. Aptuveni trīs gadus atsevišķas viensētas ir bez elektrības, jo iepriekš elektroenerģija tām tika piegādāta no Igaunijas.
Valkas pilsētas domes pārstāvji uzsvēra, ka Igaunijas normatīvos aktus nepieciešams papildināt ar punktu, kas attiecas uz robežpārejas punktu Valkā, Rīgas ielā. Tas patlaban ir pieejams tikai kājāmgājējiem, taču būtu vēlams, ka caur to valsts robežu varētu šķērsot arī automašīnas.
Apes domes priekšsēdētāja Astrīda Harju minēja, ka Apes robežpārejas punktā būtu vēlams iebūvēt kontrolsvarus, uz kuriem varētu pārbaudīt tranzītā vestās kravas, jo tās nereti ir pārkrautas un bojā abu valstu autoceļus.
Valgas pilsētas domes pārstāvji uzskata, ka pierobežas attīstības veicināšanai nepieciešams pagarināt pasažieru vilcienu maršrutu līdz Valgas stacijai. Tagad pasažieru vilcieni kursē tikai līdz Lugažiem, kas atrodas dažus kilometrus pirms Valgas stacijas.
Plānots, ka 13. jūnijā tiksies visi Baltijas valstu reģionālo lietu ministri, lai pārrunātu dažādus jautājumus, tostarp arī pārrobežu sadarbību.
