Dārzkopība. Šonedēļ Smiltenes novadā ar dārzkopjiem tikās Pūres Dārzkopības Pētījuma centra galvenā pētniece Līga Lepse, lai ievāktu dārzaugu paraugus pētījumu centra kolekcijai un apzinātu iespējas šo kolekciju papildināt.Visvairāk paraugu ievākts Brantu pagastā: trīs ģimeņu audzēto sīpolu paraugi, divi topinambūru paraugi un pa vienam paraugam no ziemas ķiplokiem, mārrutkiem, pelēkajiem zirņiem, cūku un kāršu pupām, krūmu un sojas pupiņām, kaņepēm, dillēm un mēlenes (agrāk kultivēta auga, ko izmantoja auduma krāsošanai zilā krāsā). Palsmanes pagastā ievākti divi vasaras ķiploku paraugi un viens topinambūra paraugs, bet Smiltenes pagastā – daudzstāvu sīpolu un topinambūra paraugi.“Mūsu selekcionāri pēdējos divos gados burtiski ķer aiz astes to, kas jau patiesībā aizbēdzis, jo daudzi cilvēki vairs neglabā, piemēram, vietējo sīpolu, ķiploku un rabarberu šķirnes un klonus, jo vieglāk visu nopirkt gadatirgū. Taču ir vērts atstāt savā dārzā seno mārrutku un rabarberu, ļaut augt izdzīvojušajām dārza puķēm, jo katram augam ir sava nozīme un jēga,” uzskata brantēnietis Jānis Puntulis, sēklu bankas idejas atbalstītājs. Arī viņš deva būtisku papildinājumu kolekcijai, kas ir svarīga seno šķirņu un klonu saglabāšanas iestāde. Semināra laikā interesenti saņēma vietējo kāļu, meloņu un tomātu šķirņu sēklas no Pūres pētījumu centra kolekcijas audzēšanai savos dārzos un sēklu ieguvei.Iesākto sadarbību ar Pūri paredzēts turpināt nākamgad pavasarī. Interesenti līdz tam tiek aicināti apzināt savu radu, draugu un kaimiņu rīcībā esošos dārzaugus. Pēc sīkākas informācijas var vērsties Smiltenes un Palsmanes bibliotēkās, Smiltenes un Brantu pagastu pārvaldē vai sazināties ar Smiltenes novada lauku attīstības speciālisti Laimu Āboltiņu.
