Projektu konkursā “Latvijas kultūrvides takas” ar savu projektu piedalās Valkas novada kultūrvēstures pētītāja un entuziaste Ilze Gaile un viņas brālis Edgars Gaile. Par viņu projektu “Pa Valkas bānīša pēdām” ikviens var balsot līdz 19. aprīlim mājaslapā www.letonika.lv/takas.
Atbalstīsim savējos, jo Ilze kopā ar brāli šajā projektā ir ieguldījusi lielu darbu. Par šo projektu jau ir nobalsojuši vairāk nekā 5,5 tūkstoši cilvēku, un pašlaik šis balsojums ieņem stabilu vietu pirmajā trijniekā.Cer ieinteresēt sabiedrībuUzvarētājus paziņos 26. aprīlī Bibliotēku pārstāvniecības dienas interneta tiešraides pasākumā un aicinās uz Latvijas radio 1 “Kultūras Rondo” studiju, lai pastāstītu par sevi un savu taku. Tā būs laba iespēja Latvijas iedzīvotājiem uzzināt par šo tik interesanto vietu.“Lielākie nopelni šīs vietas izpētē ir manam brālim, jo viņš ir savācis visvairāk informācijas no dažādiem avotiem. Mūsu iecerētā taka lielākoties ved no vecās Valkas dzelzceļa stacijas uz Pedeles pusi, kas atrodas Valkas pagasta teritorijā. Ceram ieinteresēt plašāku sabiedrību par šo interesanto vietu un atrast cilvēkus, kuri varētu pastāstīt plašāk par to laiku un vietu. Nekādu pierakstu par Valkas mazbānīti nav, lai gan tas ir pirmais dzelzceļš Latvijā,” “Ziemeļlatvijai” aizrautīgi stāsta Ilze.Viņai šo projektu pērn ieteica Valkas bibliotēkas vecākā bibliotekāre Jana Čākure. “Tiklīdz pērn uzzināju par projektu konkursu, ieteicu to Ilzei, jo viņa ir kaismīga novadpētniece. Diemžēl neko daudz ar materiāliem palīdzēt nevarējām,” teic Jana.Valkas novada domes Attīstības un projektu daļas vadītājs Ernests Lībietis uzskata, ka Ilze un Edgars ir labi pastrādājuši. “Viņu izstrādātais tūrisma maršruts noteikti ir iekļaujams mūsu novada maršrutos. Vērtīga lieta,” pārliecināts E. Lībietis.Dzelzceļš divos līmeņosPavisam takā ir iekļauti 26 apskates objekti. Šaursliežu dzelzceļa līniju Valka – Pērnava atklāja 1897. gadā, taču pēc II pasaules kara tas vairs nav izmantots, jo vācieši atkāpjoties uzspridzināja tiltus, daudzviet nolīdzināti uzbērumi, demontētas sliedes, tāpēc bānīša ceļš daudzviet pazudis no ainavas. Tomēr daudzviet dzelzceļa fragmenti ir saglabājušies.Atceros, ka pirms neatkarības atgūšanas tur notika zemes uzmērījumi un pastaigāties pa uzbērumu, aplūkot caurtekas un citas lietas, bija ļoti interesanti. Meža biezoknī slēpjas neskarta iespaidīga akmens caurteka, dzelzceļa stabiņi ar Latvijas ģerboni, saglabājušies uzbēruma fragmenti, mājvieta, kurā izgatavoja dzelzceļam sliežu gulšņus un daudzas citas lietas. Pārsteidzošākais ir bijis pats bānīša ceļš, kuru vietām pat grūti iztēloties, piemēram, ceļš šķērsojis Rīgas – Valgas dzelzceļa sliedes tādā veidā, kad kustība notikusi divos līmeņos – augšējā brauca platsliežu vilciens, bet apakšējā – ceļu šķērsojis bānītis.Ilze Gaile uzskata, ka tūristiem, jo īpaši jauniešiem, šādi sistematizēti materiāli varētu būt ļoti aizraujoši.Piemēram, bānīša sliežu caurteka Kailāsilā ir iekļauta arī populārajā spēlē ģeokešings jeb slēpņošana. Tā ir augsto tehnoloģiju spēle jo īpaši jauniešu vidū, kurā jāsameklē konteiners, lai atstātu savu ierakstu.
