Vairāki cilvēki man jautājuši par gaidāmajām klimatiskajām izmaiņām tuvākajam laikam. Izmantoju izdevību, kad pabijām senču svētkalnā un varēju lūgt šo jautājumu noskaidrot zintniecei.
Vairāki cilvēki man jautājuši par gaidāmajām klimatiskajām izmaiņām tuvākajam laikam. Izmantoju izdevību, kad pabijām senču svētkalnā un varēju lūgt šo jautājumu noskaidrot zintniecei. Darīju to arī tāpēc, ka iepriekšējā informācija, kas tika iegūta no Kosmosa, piepildījās gandrīz precīzi, proti, Ziemeļlatvijā vasara uzskatāma par ļoti auglīgu, arī bagātīgā ābolu un melleņu raža izrādījās prognozēta pareizi. Atkāpes gadās vienmēr, kad vieniem kaut kā tiek par daudz, bet citiem par maz.
Zinātnieku prognozētais vēsais augusts izrādījās ar pretēju raksturu. Un visumā silts gaidāms viss rudens, protams, pa starpai nolīs arī lietus. Pastardienas gaidītāju vaimanas, ka, lūk, Miķeļdienā jau sasnigs sniegs un sāksies ziema, arī šoreiz nepiepildīsies. Ja iepriekšējā ziema bija raksturīga ar siltu janvāri un aukstu februāri, tad šoreiz siltuma periods var izrādīties vēl garāks. Protams, tas draud ar visādu mošķu savairošanos.
Ir pilnīgi aplam, kad daudzi cilvēki prognozē laiku pēc senču ticējumiem, kas jau tapšanas laikā atbilda tikai kalendāra “vecajam stilam”. Pareģojumu saistīšana ar Septiņu gulētāju dienu tāpēc šodien nav izmantojama, kaut cilvēkiem ļoti patīk viegli iegaumētā formula. Personīgi ieteiktu ikvienam pavērot citu dabas likumsakarību, proti, laika pārmaiņas Mēness griežu dienās. Kad mainās Mēness fāzes, tad ar vienas vai pusotras dienas nobīdi mainās arī laika apstākļi. Ikviens to var pārbaudīt pats.
