Ja pirms neatkarības atjaunošanas uzņēmumos darba drošības ievērošanā lielākoties notika cīņa ar sekām, tad tagad arvien vairāk tiek pilnīgota sistēma, kas izveidota veselībai nelabvēlīgu iemeslu noskaidrošanai un to novēršanai.
“Ja pirms neatkarības atjaunošanas uzņēmumos darba drošības ievērošanā lielākoties notika cīņa ar sekām, tad tagad arvien vairāk tiek pilnīgota sistēma, kas izveidota veselībai nelabvēlīgu iemeslu noskaidrošanai un to novēršanai,” tā jaunās izmaiņas darba aizsardzībā raksturo Valsts darba inspekcijas Ziemeļvidzemes reģiona Valkas rajona inspektors Zigmārs Doršs.
Šogad uzņēmumos darba aizsardzības speciālistiem ir jābūt apliecībai par 160 mācību stundu apmeklēšanu. Agrāk šiem darbiniekiem darba drošības jautājumus vajadzēja apgūt 40 stundās. Vēl ir stājušies spēkā noteikumi, kas paredz noteiktos komercdarbības veidos vides riska apzināšanai piesaistīt šajos jautājumos profesionālas institūcijas. Savukārt speciālistiem, kuriem jāapgūst 160 stundu programma, licenci uz mācībām neizsniedz vairs Valsts darba inspekcija, bet Izglītības un zinātnes ministrija.
Z. Doršs stāsta, ka lielā daļā uzņēmumu par minētajiem jauninājumiem sāka domāt jau pērn, tādēļ šogad vairākās rajona firmās darba aizsardzības speciālisti ir beiguši jaunos kursus. “Valkā šāds speciālists ir pilsētas domē, firmā “Pepi Rer” un “Valkas MD”. Labi šis darbs organizēts Smiltenes akciju sabiedrībā “8CBR”. Tur jau sen ir noteikti speciālisti, kuriem jārūpējas par darba drošību. Akciju sabiedrība sadarbojas arī ar darba drošības novērtēšanas firmām. Kompetentu institūciju speciālisti riska pakāpi ir apzinājuši arī firmās “Stora Enso Timber”, “Troll Smiltene” un citos uzņēmumos,” saka Z. Doršs.
Akciju sabiedrības “8CBR” valdes priekšsēdētājs Jānis Līkans atzīst, ka darba aizsardzības jautājumu risināšanu uzņēmumā neuztver kā piespiedu pasākumu. “Protams, minēto prasību ievērošana ir noteikta ar likumu, bet es to uzskatu arī par labu attiecību veidošanu starp darba devēju un ņēmējiem,” saka J. Līkans.
Z. Doršs informē, ka darba aizsardzības inspektoru apmācības programmā 150 stundas ir veltītas teorijai, bet 10 stundas — praksei. “Jauno izmaiņu nozīme ir tāda, ka tagad inspektors uzņēmumā novērtē visus riska faktorus un sastāda darba aizsardzības plānu, ko iesniedz firmas vadībai. Viņam jāveic arī intervijas ar strādniekiem. Iznākumā ļoti bieži uzņēmuma vadītāji uzzina lietas, par kurām viņi pirms tam nav pat iedomājušies. To man ir atzinuši vairāku ražošanas objektu vadītāji,” saka Z. Doršs. Pēc viņa aplēsēm, pašlaik rajonā apmēram pusei lielāko uzņēmumu ir darba aizsardzības speciālisti, kuri apguvuši jauno programmu. Valkas rajona inspektors atzīst, ka firmu administrācija lielākoties ievēro uzņēmumu darba aizsardzības inspektoru norādījumus un cenšas viņu atklātās nepilnības novērst. Daļa īpašnieku pastiprinātu uzmanību darba drošības jautājumiem pievērš arī tādēļ, ka šo prasību neievērošana viņiem neļautu iegūt Eiropas Savienības atbalsta finansējumu ražotnes attīstībai.
Par darba aizsardzības inspektoru var būt arī pats īpašnieks, ja viņa firmā nav vairāk par 10 strādājošiem. Toties, ja ražotnē ir vairāk nekā 50 darbinieku, tad jābūt diviem darba aizsardzības inspektoriem. Riska faktoru noteikšana un novērtēšana ražotnē jāveic reizi gadā. Pašlaik valstī ir apmēram 10 profesionālas firmas, kuras veic šo darbu.
Z. Doršs atzīst, ka no izmaiņām darba aizsardzības nodrošināšanā lielākie ieguvēji ir strādnieki. Viņiem uzlabojas darba apstākļi, vairākos uzņēmumos, kuros darbojas minētie inspektori, negadījumu skaits ir kļuvis uz pusi mazāks.
“Arī šīs izmaiņas ir tikai pārejas pasākumi līdz 2009. gadam. Pēc tam visos uzņēmumos situāciju darba aizsardzībā vērtēs šajā jomā kompetentas institūcijas,” apliecina Z. Doršs.
