Latvijā saskaitīti 588 tūkstoši ģimeņu, liecina pēdējie Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie 2011. gada tautas skaitīšanas dati. Laikposmā starp divām tautas skaitīšanām, samazinoties iedzīvotāju skaitam par 307 tūkstošiem, ģimeņu kļuvis par 36 tūkstošiem mazāk nekā 2000. gadā, kad Latvijā tika saskaitīti 624 tūkstoši ģimeņu.Ģimeņu skaits samazinājies Rīgā un Zemgales, Vidzemes, Kurzemes un Latgales reģionos, bet pieaudzis Pierīgā. Tā Rīgā ģimeņu skaits samazinājies no 196 tūkstošiem 2000. gadā līdz 191 tūkstotim 2011. gadā. Zemgalē samazinājums ir no 77 tūkstošiem līdz 71 tūkstotim, Vidzemē no 67 līdz 58 tūkstošiem, Kurzemē no 85 līdz 76 tūkstošiem un Latgalē no 103 līdz 85 tūkstošiem. Ģimeņu skaita pieaugums vērojams Pierīgā – no 96 tūkstošiem 2000. gadā līdz 106 tūkstošiem 2011. gadā. Vidējais ģimenes lielums samazinājies no 2,84 līdz 2,74 cilvēkiem ģimenē.Salīdzinot ar 2000. gada tautas skaitīšanas datiem, pieaudzis nereģistrētā kopdzīvē dzīvojošu pāru ģimeņu īpatsvars, bet samazinājies precētu pāru ģimeņu īpatsvars. Ja 2000. gadā nereģistrētā kopdzīvē dzīvojoši pāri ar vai bez bērniem veidoja 6% no visām ģimenēm, tad 2011. gadā šādu ģimeņu bija 13% no visām ģimenēm. Precēta pāra ģimeņu īpatsvars 2011. gadā bija 54% no visām ģimenēm salīdzinājumā ar 62% 2000. gadā. Vientuļo māšu ģimeņu īpatsvars saglabājies tāds pats kā 2000. gadā – 29%. Nedaudz palielinājies vientuļo tēvu ģimeņu īpatsvars – 2000. gadā tas bija 3% no visām ģimenēm, bet 2011. gadā – 4% no ģimenēm. No 256 tūkstošiem jauniešu 16-24 gadu vecumā 2011. gada tautas skaitīšanas laikā bija 8 tūkstoši precētu jaunu cilvēku, kuri dzīvoja kopā ar laulāto draugu, un 15 tūkstoši nereģistrētā kopdzīvē dzīvojošu jauniešu. Sākot no 25 gadu vecuma, diezgan strauji palielinājās laulībā dzīvojošu Latvijas iedzīvotāju skaits.2011. gadā nedaudz pieaudzis to ģimeņu īpatsvars, kurās nebija bērnu vai bija tikai viens bērns. Ģimeņu bez bērniem īpatsvars pieaudzis no 24% 2000. gadā līdz 26% 2011. gadā, bet viena bērna ģimeņu īpatsvars no 45% līdz 47%. Pieaudzis nereģistrētā kopdzīvē dzīvojošu pāru ar vienu bērnu īpatsvars – no 29% 2000. gadā līdz 35% 2011. gadā.Savukārt nedaudz sarucis to ģimeņu īpatsvars, kurās bija divi bērni – no 24% 2000. gadā līdz 21% 2011. gadā, kā arī trīs un vairāk bērni – no 7% 2000. gadā līdz 6% 2011. gadā.Ģimeņu bez bērniem īpatsvara pieaugums galvenokārt bija rezultāts tam, ka palielinājies precētu pāru bez bērniem ģimeņu īpatsvars – no 35% 2000. gadā līdz 40% 2011. gadā. Nereģistrētā kopdzīvē dzīvojošu pāru bez bērniem īpatsvars samazinājies – no 45% 2000. gadā līdz 40% 2011. gadā.Lielākais ģimeņu ar trīs un vairāk bērniem īpatsvars bija Vidzemes reģionā, kur šādas ģimenes bija 8,2% no visām ģimenēm. Kurzemes un Zemgales reģionā lielās ģimenes veidoja 7% no visām ģimenēm, Pierīgas reģionā 6%, Latgales reģionā 5%, Rīgā 3%.Novadu līmenī lielākais ģimeņu ar trīs un vairāk bērniem īpatsvars bija Naukšēnu novadā – 16% no visām novada ģimenēm. Tam sekoja Jaunpils novads ar 14%, Vārkavas un Rugāju novads ar 13%, Pāvilostas, Alojas, Vaiņodes, Tērvetes, Vecpiebalgas, Kandavas, Apes un Varakļānu novadi ar 12% ģimeņu, kurās ir trīs un vairāk bērnu.Nereti jau pieauguši vīrieši un sievietes, kuri nav izveidojuši savas ģimenes, dzīvo kopā ar saviem vecākiem un ir dēla vai meitas statusā. Kā rāda 2011. gada tautas skaitīšanas dati, pēc 30 gadu vecuma ar vienu vai abiem vecākiem kopā dzīvoja un bez savas ģimenes bija 62 tūkstoši vīriešu un 28 tūkstoši sieviešu Latvijā.
