Ierosinājumam, ko “Ziemeļlatvijai” šovasar izteica kāda smilteniete, nebūs lemts piepildīties. Pie viņsaulē aizgājušā Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīcas galvenā ārsta Jāņa Krūmala piemiņas akmens apstādījumus neveidos. Šis piemiņas akmens ir novietots netālu no Smiltenes poliklīnikas, zālienā Vecā parka malā. Vietas izvēle ir simboliska. Tieši pēc Smiltenes poliklīnikas uzcelšanas un slimnīcas parka sakopšanas Jānis Krūmals ieguva lielāku sabiedrības atzinību, savā vēstures grāmatā “Smiltene. Laiki un Likteņi” norādījis smiltenietis Juris Zušmanis.
Viedokli nemainaPaaudze, kura atceras dakteri Krūmalu, aiziet pie akmens Vecā parka malā ārstu pieminēt, un viņš ir pelnījis lielāku pateicību, nekā tikai akmeni un divus krūmus, “Ziemeļlatvijai” tālruņa sarunā teic kāda bijusī mediķe. Viņa rosina slimnīcu vai pašvaldību pie piemiņas akmens izveidot apstādījumus, iestādīt, piemēram, ziemcietes.Līdzīgu ierosinājumu “Ziemeļlatvija” uzklausīja pirms četriem gadiem, un jau tad pašvaldības uzņēmuma “Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca” valdes priekšsēdētāja Sarmīte Zvirgzdiņa skaidroja, ka vieta pie piemiņas akmens nav pateicīga, lai tur stādītu augus vai koku stādus, – to noēno blakus augošo lielo koku vainagi, bet zemē stiepjas saknes. Savu nostāju ārstniecības iestādes vadība šajā laikā nav mainījusi. “Puķu dobes pie piemiņas akmens neveidosim. Tur par godu dakterim Krūmalam jau ir iestādīti divi skaisti ziedoši jasmīni. Vairāk apstādījumus nepaplašināsim un šo vietu par kapsētu nepārvērtīsim,” piektdien “Ziemeļlatvijai” teica S. Zvirgzdiņa.Atgādinām, ka ārsts Jānis Krūmals mira 2004. gadā un tika kremēts. Urnu ar pīšļiem nodeva viņa ģimenei, un piemiņas akmens nav ārsta atdusas vieta.
Nākamgad apritētu 80 gadi“Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīcas” valdes priekšsēdētāja S. Zvirgzdiņa uzsver, ka nākamgad 9. maijā apritēs 80 gadi kopš J. Krūmala dzimšanas dienas un aicina jau laikus Smiltenes sabiedrību – iedzīvotājus un pašvaldību – padomāt, kā citādi tā varētu izrādīt savu pateicību ārstam.“Varbūt smiltenieši varētu samest naudu piemiņas plāksnei, ko pēc tam pieliktu pie poliklīnikas ēkas sienas. Dakteris Krūmals bija tas, kurš sekmēja poliklīnikas uzcelšanu. Līdzīgi ir iemūžināta firsta Paula Līvena piemiņa (P. Līvens uzcēla un Smiltenei uzdāvināja slimnīcu – redakcijas piezīme). Piemiņas plāksne Jānim Krūmalam būtu daudz labāka iedzīvotāju pateicība, nekā parka malā iestādīt ziemcietes,” uzskata S. Zvirgzdiņa.Atšķirīgus viedokļus par to, kā atcerēties J. Krūmalu, izsaka arī portāla www.ziemellatvija.lv apmeklētāji portālā šovasar atvērtajā forumā “Daktera Krūmala piemiņai…”Tiem, kuri rosina pie piemiņas akmens stādīt puķes, iebilst komentētājs ar niku “nazis”. “Šis piemiņas akmens vairāk atgādina kapu plāksni. Vispār to no turienes vajadzētu aizvākt. Dakteris Krūmals ir pelnījis kārtīgu pieminekli, un par to derētu padomāt. Ja pašlaik nav iespēju, tad daudz labāk būtu noformēt piemiņas vietu Smiltenes poliklīnikas vestibilā, nevis nolikt viņam akmeni zālājā. Ticiet man, es negribētu sev tādu piemiņas vietu, tā izskatās nevīžīga un lēta,” raksta nazis.J. Krūmals Smiltenes slimnīcā sāka strādāt 1961. gadā kā ķirurgs, bet no 1976. gada bija slimnīcas galvenais ārsts. Dzīves laikā viņš tika apbalvots ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, Smiltenes pilsētas Goda medaļu un citiem apbalvojumiem. Daudzus gadus bija vietējās pašvaldības deputāts.
