Latvijas darba tirgū tuvā vai vidējā perspektīvā var integrēt līdz 40% no reģistrētajiem bezdarbniekiem, konstatēts pētījumā par bezdarbnieku sociālpsiholoģisko portretu.
Latvijas darba tirgū tuvā vai vidējā perspektīvā var integrēt līdz 40% no reģistrētajiem bezdarbniekiem, konstatēts pētījumā par bezdarbnieku sociālpsiholoģisko portretu.
Pētījuma rezultāti liecina, ka daudziem bezdarbniekiem nepietiek ar mācību kursiem, lai iesaistītos darba tirgū, nepieciešama arī psihologu, narkologu, rehabilitētāju un citu speciālistu palīdzība. “Mūsu uzdevums ir sagatavot šos cilvēkus darba tirgum, jo situācijā, kad valstī akūti trūkst darbaspēka, katras darbarokas ir liela vērtība, tā, preses konferencē prezentējot pētījuma rezultātus, uzsvēra labklājības ministre Dagnija Staķe.
Ceturtā daļa bezdarbnieku pēdējā mēneša laikā nav meklējusi darbu, tikpat daudz bezdarbnieku nav gatavi sākt strādāt tuvāko divu nedēļu laikā, pat ja viņiem tiek piedāvāts piemērots darbs. 38% vīriešu un 15% sieviešu ir pakļauti alkohola atkarības riskam, bet Latgales bezdarbnieku vidū šis rādītājs ir vēl augstāks — alkohola atkarības riska grupā ir apmēram puse vīriešu — bezdarbnieku.
Daudzi bezdarbnieki ir gatavi doties peļņā uz ārzemēm, taču iespēju, ka paliks tur uz dzīvi, pieļauj tikai 5% to bezdarbnieku, kas ir pieejami darbam. Apmēram puse no bezdarbniekiem, kuri plāno strādāt ārzemēs, grasās tur pavadīt ne vairāk par pusgadu.
Tajā pašā laikā, ja tiek piedāvāta pietiekama alga, Latvijā pieprasītākajās pakalpojumu sektora profesijās (pārdevējs, konditors, pavārs, masieris, frizieris u.c.) ir gatavi strādāt 2/3 no tiem bezdarbniekiem, kuri vispār vēlas strādāt. Tātad problēma ir nevis bezdarbnieku nevēlēšanās strādāt nozarēs, kur visvairāk trūkst darbaroku, bet gan neadekvāti zemais atalgojums, ko piedāvā darba devēji, secināts pētījumā.
Bezdarbnieki par darbu vēlas saņemt adekvātu atalgojumu, vidēji 250 latu pēc nodokļu nomaksas. Par algu, kas mazāka par 100 latiem “uz rokas”, ir gatavi strādāt tikai 3% aptaujāto.
Balstoties uz pētījuma rezultātiem, Labklājības ministrija (LM) plāno paplašināt pakalpojumu loku, lai sagatavotu darba tirgum tos bezdarbniekus, kuri šobrīd nevēlas vai nevar strādāt.
Atbalsts plānots bezdarbniekiem, kuri nevar strādāt, jo viņiem jārūpējas par bērniem vai kopjamiem ģimenes locekļiem. Tādēļ nepieciešamas jaunas aprūpes formas: aukļu dienesti, dienas centri vai mājas aprūpe invalīdiem un veciem cilvēkiem. Šādi pakalpojumi, kas nodrošina ģimenes locekļu aprūpi, ļautu daudziem bezdarbniekiem iekļauties darba tirgū.
Savukārt cilvēkiem ar atkarības problēmām tiks piedāvāti ārstēšanas un rehabilitācijas pasākumi. Liela ir arī to cilvēku grupa, kam trūkst motivācijas un ticības saviem spēkiem, un tas ir būtisks šķērslis, lai atrastu labu darbu. Šiem cilvēkiem nepieciešamas intensīvas psihologa konsultācijas un individuāla palīdzība.
Reģionālie pētījumi par bezdarbnieku sociālpsiholoģisko portretu veikti pēc Nodarbinātības valsts aģentūras pasūtījuma. Pētījuma ietvaros 2006. gada februārī un martā aptaujāti vairāk nekā 10000 cilvēku visos Latvijas rajonos. Pētījumu līdzfinansē Eiropas Sociālais fonds.
