“Ieraugot mēnesi veco Molliju, uzreiz viņā iemīlējos,” atzīst omulīgā suņuka saimniece valcēniete Ira Burlakova.
“Ieraugot mēnesi veco Molliju, uzreiz viņā iemīlējos,” atzīst omulīgā suņuka saimniece valcēniete Ira Burlakova. Arī “Ziemeļlatvijas” korespondentei bija grūti slēpt savu sajūsmu par labi audzināto, sabiedrisko un bezgala skaisto suņu meitenīti.
Par pekiniešu izcelšanos stāsta daudzas leģendas.Viena no tām vēsta, ka pekinietis ir lauvas un pērtiķa pēcnācējs.
Pekiniešus uzskata par svētiem
Visticamāk, ka šī šķirne izveidota no Tibetas miniatūrajiem suņiem un vēlāk nonākusi Ķīnas imperatora galmā, kur tās pārstāvji uzskatīti par svētiem dzīvniekiem. Šķirne pastāv jau vairākus gadu tūkstošus. Pirmās rakstiskās liecības datētas ar 500. gadu pirms mūsu ēras. Nosaukums — Pekinas pils suns — liecina, ka dzīvnieki audzēti tikai imperatora pilī kā dekoratīvi suņi. Eiropā pekinieši parādījās 19. gadsimta beigās, kad britu karaspēks ieņēma Pekinu.
Pekiniešus dēvē arī par “piedurknes suņiem”, jo galma ļaudis tos nēsājuši platajās piedurknēs, un par “suņiem zem galda”, kas liecina par viņu mazo augumu. Ķīnā tradicionāli galdu augstums bijis 20 centimetru.
Pekinietis līdz mūsdienām ir saglabājis neatkarīgu un savdabīgu raksturu. Saimniekam jāizturas saprotoši pret viņa dīvainībām. Suns ir ļoti pašpārliecināts, drosmīgs, patstāvīgs, viņš pats izlemj, kam dāvāt savu labvēlību. Pekinietis vēlas būt uzmanības centrā, ir stūrgalvīgs un egoistisks, nelabprāt sadzīvo ar citiem mājdzīvniekiem. Pret saimnieku maigs un mīlīgs. Nav piemērots ģimenei ar maziem bērniem, kuri nerespektē suņa personiskās teritorijas robežas. Pekinietim ir grūti kaut ko iemācīt, jo viņam nepatīk izpildīt kāda rīkojumus.
Šiem suņiem ir saplacināts, uzrauts purniņš un skaistas, lielas acis. Garais, kuplais apmatojums, kas pilnībā nosedz īsās kājas, ir bieži un regulāri ķemmējams, un tas aizņem diezgan daudz saimnieka laika un pūļu. Pie apmatojuma sukāšanas suns jāradina kopš mazotnes, jo vēlāk patstāvīgais pekinietis var atteikties pakļauties šai procedūrai. Līdzīgi kā dažas citas mazo dekoratīvo suņu šķirnes, arī pekiniešus mēdz iedalīt svara kategorijās: līdz 2,5 kilogramiem; no 2,5 līdz 3,5 kilogramiem un no 3,5 līdz 6 kilogramiem.
Patīk rotaļāties ar spalvainu čību
Maijā Mollijai paliks tikai trīs mēneši, bet jau tagad kucīte demonstrē, ka ir ieturēta un labi audzināta. Kā jau visiem bērniem, arī viņai patīk rotaļāties un reizēm arī padraiskoties. Mīļākā rotaļlieta viņai ir melna spalvaina čība. Mollija nesmādē arī pīkstošas mantiņas. Intervijas laikā viņas prātu aizņēma svešās korespondentes kurpes un soma. Ira apavus mēdz nolikt sunim nepieejamā vietā, citādi Mollija apavus iznēsās pa visu dzīvokli. No rītiem, kad Iras vīrs Sergejs velk zeķes, ne saukta, ne aicināta, Mollija ir klāt, lai varētu parotaļāties ar tik interesantu apģērba gabalu. Ira stāsta, ka viņai nekad nav garlaicīgi kopā ar suņuku.
“Meitas ir izaugušas, viena studē un strādā Rīgā, bet otra dzīvo Anglijā. Lai man vienai nebūtu garlaicīgi, viņas nopirka pekinieti,” stāsta Ira. Viņa sevi atzīst par lielu dzīvniekmīli, jo mājās un vasarnīcā vienmēr dzīvojuši suņi un kaķi. Ira par tiem rūpējas pēc labākās sirdsapziņas, un uzskata: ja ir paņemts dzīvnieks, tad par viņu ir jābūt atbildībai.
Kopā ar saimniekiem iepērkas
Ja kāds mīļo apaļo un karsto Mollijas vēderiņu, viņa labsajūtā aizver lielās, apaļās acis un mēģina iemigt. Mollijai ļoti patīk, ka viņu bužina un samīļo. Īpaši, ja to dara mājinieki. Šādos brīžos viņa labsajūtā šmakstina muti un nedaudz pakrāc. Pekiniešiem nepatīk karstums, jo tad ar mazo un saplacināto degunteli ir grūti paelpot. Ira stāsta, ka pekiniešus varot vispār nevest ārā, bet mājvietā iekārtot īpašu tualeti. Mollija pēc nepieciešamo pošu saņemšanas gan tikšot vesta pastaigās, jo viņa ir ziņkārīga un izrāda interesi par pasauli, kas ir aiz dzīvokļa durvīm. Ja saimniecei ir jāaiziet darīšanās vai jādodas iepirkties, Mollija viņu pavada līdz ārdurvīm, noguļas un uzticīgi gaida pārnākam. Atgriežoties Ira mazo mīluli atrod tajā pašā vietā, kur tas palicis. Reizēm saimnieki suņuku uzliek uz rokas un ņem līdzi iepirkties. Šādās reizēs Mollija saņem apkārtējo komplimentus un labvēlīgus skatienus. Īpaši par rūsgano suņuku priecājas bērni. Viņi nevarot atšķirt, vai Mollija ir suns vai kaķis.
Ēdiens nedrīkst būt trekns
Mollijas ēdienkarte esot līdzīga saimnieku maltītēm. Ira rūpējas, lai mīluļa ēdiens būtu pietiekami bagāts ar nepieciešamajiem vitamīniem un lai tas nebūtu pārlieku trekns. Mollija drīkst ēst biezpienu tikai ar zemu tauku saturu, tas jāsajauc ar jogurtu bez piedevām. Vēl Mollijai garšo vārīta maltā un vistas gaļa, siers un vārītas olas. Ira smej, ka suņuka ēdienkarte neko daudz neatšķiras no viņas maltītēm.
Pēc kārtīgas ieturēšanās Mollija dodas pasnaust, un to viņa dara, kur labpatīkas.
“Kur iet, tur krīt,” smejas saimniece. Suņuks vēl neesot izvēlējies sev pastāvīgu guļvietu, tāpēc tā visu laiku mainās. Vislabprātāk viņa guļ vannas istabā un uz balkona. Reizēm Mollija mēdzot pamosties piecos no rīta un modināt arī saimniekus. Ira nepakļaujas suņuka kaprīzēm, un, ieraudzījusi avīzes tīstokli, Mollija nomierinās un dodas gulēt tālāk. Nekad Ira suņuka sodīšanai nelieto žagaru vai savu roku. Mollijai pietiekot ar avīzes vīstokļa parādīšanu. Tas jārādot reti, jo suņuks, apzinoties savu dižciltīgo izcelšanos, atbilstoši arī uzvedas. Mollija vēl nekad nav uztaisījusi peļķīti neparedzētā vietā. Saimniece ir parūpējusies, lai sunītim dzīvoklī būtu vieta, kur to darīt. Iras pieredze liecina, ka arī pilsētas dzīvoklī, kur grīdas izklātas ar paklājiem, var turēt suni. Saimniekiem sākumā tikai nedaudz vairāk jāpavēro savs mīlulis un vietā, kur tas izvēlējies nokārtot dabiskās vajadzības, jāiekārto tualete. Ira ir izklājusi avīzes, tām virsū necaurlaidīgu plēvi un vēl auduma gabalu. Mollija zina, ka tā ir viņas tualete.
Sarunas laikā Ira vairākkārt atzīstas, ka vairs nespēj savu dzīvi iedomāties bez mīļā kustonīša, un simtprocentīgi piekrīt apgalvojumam, ka saimnieks un suns kļūst viens otram līdzīgi.
***
Pekinietis
Izcelsmes valsts: Ķīna.
Kopējais iespaids: maza auguma, labi sabalansēts drukns suns, kas izstaro dižciltību un cieņu.
Uzvedība un raksturs: pēc izskata līdzīgs lauvai. Ar modru un gudru sejas izteiksmi. Bezbailīgs, uzticams, atturīgs, bet ne agresīvs.
Apmatojums: garš, taisns, ar biezām krēpēm, kas sniedzas pāri pleciem un veido apkakli; vilna rupja, ar biezu pavilnu. Biezs apmatojums uz ausīm, kāju aizmugurējām daļām, astes un pirkstiem.
Lielums un svars: ideāls svars nepārsniedz piecus kilogramus suņiem un piecarpus kilogramus kucēm. Suņiem jāizskatās maziem, bet jābūt pārsteidzoši smagiem paceļot. Šķirnei būtiskas pazīmes ir smagi kauli un drukns, labi veidots ķermenis.
