Daļa Latvijas iedzīvotāju cieš no dažādiem psihiskiem veselības traucējumiem.
Daļa Latvijas iedzīvotāju cieš no dažādiem psihiskiem veselības traucējumiem. Šie cilvēki ārstniecības vai sociālās aprūpes iestādēs nereti pavada ilgāku laiku, līdz ar to viņiem mazinās patstāvīgai dzīvei nepieciešamās prasmes.
Vairākums speciālistu uzskata, ka cilvēks ar invaliditāti nedrīkst būt nolemts sociālajai izolācijai. Viņam ir tiesības dzīvot pilnvērtīgu dzīvi un strādāt, nevis eksistēt, gadiem sēžot mājās vai atrodoties psihiatriskajā ārstniecības iestādē vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā un iztiekot no invaliditātes pensijas.
Strenču psihoneiroloģiskajā slimnīcā ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu īstenots projekts — sociālās rehabilitācijas programma “Patstāvīgā dzīve”. Programma paredzēta personām ar psihiskās veselības traucējumiem.
Ceturtdien Strenču slimnīcā notika rokasgrāmatas “Sociālā rehabilitācijas programma “Patstāvīgā dzīve” prezentācija. Strenču slimnīcas galvenā māsa un projekta koordinatore Jekaterina Jeremejeva stāsta, ka programma “Patstāvīgā dzīve” paredzēta pilngadīgām darbspējas vecuma personām ar psihiskas veselības traucējumiem, kurām ir ierobežotas vai zudušas pašaprūpes un darba prasmes un patstāvīgai dzīvei nepieciešamās sociālās prasmes.
Programma sastāv no trijām daļām. Pirmajā daļā personas apgūst patstāvīgās dzīves un pašaprūpes pamatprasmes — personīgo higiēnu, ģērbšanās un ēšanas prasmi, mobilitātes spējas, mājas apkopšanu, rūpēšanos par savu veselību un drošību. Programmas otrajā daļā paredzēta patstāvīgai dzīvei nepieciešamo sociālo prasmju attīstīšana un pielietošanas iemaņu apguve, piemēram, šie cilvēki apgūst saskarsmes un naudas lietošanas prasmi, uzvedību, pāru – grupu attiecības, ģimenes dzīvi un brīvā laika pavadīšanu. Trešajā daļā, kurā iekļauta darba iemaņu apguve, klienti apgūst darba vides prasību ievērošanu, darba uzdevumu izpratni un izpildi, uzvedības noteikumu ievērošanu darba vietā un sevis pieteikšanu darba tirgū.
Lai programmu īstenotu dzīvē, projekta ietvaros apmācītie darbinieki var izmantot vairākas metodes, piemēram, individuālo darbu, lekcijas, darbu grupās, lomu spēles, praktiskās nodarbības, video un audio materiālu izmantošanu, situāciju un gadījumu analīzi.
Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības departamenta direktore Sandra Baltiņa uzskata, ka šī rokasgrāmata tapusi savlaicīgi un tā būs neatsverams atbalsts speciālistiem gan pašvaldībās, gan ārstniecības iestādēs, organizējot psihosociālo rehabilitāciju klientiem ar psihiskās veselības traucējumiem.
