Jaunievēlētais Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Edgars Avotiņš par sevi lika runāt jau 2017. gada pašvaldību vēlēšanās. Startējot Latvijas Reģionu Apvienības, Vidzemes partijas Smiltenes novada sarakstā ar 12. kārtas numuru, savu vēlētāju aktivitātes rezultātā viņš šajā sarakstā pakāpās līdz pirmajai vietai un saņēma deputāta mandātu darbam Smiltenes novada domē.
Toreiz Edgaru Avotiņu atzinīgi novērtēja vēlētāji galvenokārt paša “mājās”, Bilskas pagastā, kur deputāts dzīvo un kur viņam pieder kokapstrādes uzņēmums “Softwood”.
No šā gada 27. novembra Edgars Avotiņš saņēmis savu kolēģu, pārējo Smiltenes novada deputātu mandātu, – viņš vienbalsīgi ir ievēlēts par novada domes priekšsēdētāju. Jau rakstījām, ka iepriekšējais Smiltenes novada pašvaldības vadītājs Gints Kukainis no 2020.gada 1. janvāra uzsākt darbu Ziemeļvidzemes pašvaldībām piederošajā kapitālsabiedrībā – atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumā SIA “ZAAO”, ieņemot valdes priekšsēdētāja amatu.
– Kad Gints Kukainis jums piedāvāja turpināt viņa iesākto darbu un vēlējās izvirzīt tieši jūsu kandidatūru domes priekšsēdētāja vēlēšanās, cik ilgu laiku jums vajadzēja pārdomām?
Edgars Avotiņš: – Ilgi vilcināties nevarēju. Par šo piedāvājumu bija jāizlemj operatīvi, un tā nu es mēģināju ātri salikt kopā savas spējas un to, vai ģimene mani atbalstīs šajā amatā (Edgara un Lienas Avotiņu ģimenē aug divi bērni – septiņus gadus vecais Markuss un vienu gadu vecā Anna). Sieva mani vienmēr ir atbalstījusi, iedrošinājusi un dzīvē man ir liels balsts, – vienmēr atradīs labu vārdu un palīdzēs grūtā brīdī. Tāpat šo piedāvājumu pārrunāju ar savu māti un brāļiem, jo arī viņiem būs jārēķinās ar to, ka ieņemu šādu sabiedrībā atpazīstamu amatu.
– Pēc specialitātes esat kokapstrādes inženieris, ikdienā vadāt pats savu uzņēmumu. Kā nokļuvāt politikā?
– Kandidēt pašvaldību vēlēšanās mani uzrunāja jau 2013. gadā, taču tad jutu, ka es tam vēl esmu par jaunu (šogad 17. decembrī Edgaram Avotiņam apritēs 36 gadi – redakcijas piezīme) un līdz ar to neesmu gatavs šādam piedāvājumam. Par politiku interesējos kopš studiju gadiem. Mūsu kursā Latvijas Lauksaimniecības universitātē bija neoficiāls domubiedru klubiņš. Diezgan regulāri sanācām kopā un debatējām arī par tām lietām, kas notiek valstī. Politika manā dzīvē klāt bijusi visu laiku, bet sajūta, ka es pats varu darīt, bija iepriekšējās vēlēšanās, kurās kandidēt mani aicināja Kārlis Lapiņš (tagadējais Smiltenes novada domes priekšsēdētāja vietnieks – redakcijas piezīme).
– Toreiz, 2017. gadā, iestājāties sava saraksta partijā?
– Nē. Nebiju biedrs nevienā politiskajā spēkā. Tāds arī nebija mans mērķis. Latvijas Reģionu Apvienība/Vidzemes partija bija politiskā platforma, no kuras es startēju vēlēšanās.
– Kopš šā gada 25. novembra esat Nacionālās apvienības “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” biedrs. Tas ir saistīts ar to, ka tagad esat ne tikai deputāts, bet arī novada domes priekšsēdētājs?
– Jau tad, kad iepriekšējais domes priekšsēdētājs mani uzrunāja šim amatam, sapratu – lai es kā politiķis varētu veiksmīgāk darboties, man ir nepieciešamība sadarbība ar kādu no politiskajiem spēkiem, un Nacionālā apvienība (NA) ir politiskais spēks, kuram ir savs vēlētājs un kuram tāds, manuprāt, būs arī turpmāk. Tāpēc, kad man tika izteikts lūgums izskatīt iespēju iestāties Nacionālajā apvienībā, pats sapratu, ka tas noteikti man būs jādara. NA nesaskatu neko tādu, kas būtu pretrunā ar manām vērtībām, tāpēc tā man nebija grūta izvēle. Turklāt par politisko piederību kādam politiskajam spēkam biju domājis jau agrāk saistībā ar nākamajām vēlēšanām.
– Kandidēsit arī 2021. gada pašvaldību vēlēšanās?
– Domāju, ka kandidēšu.
– Tātad pašvaldības deputāta darbā neesat vīlies? Kad tikko sāka strādāt 2017. gadā ievēlētā Smiltenes novada domes lēmējvara, esot klāt domes sēdēs, ievēroju, ka jūs un Zigeta Vīķele, kura tagad savu deputātes mandātu ir nolikusi, bijāt tie deputāti, kuri itin bieži uzdeva jautājumus un debatēja par sēdes darba kārtība iekļautajiem lēmumu projektiem.
– Jau tad, kad piekritu Kārļa piedāvājumam startēt vēlēšanās, mans uzstādījums bija tāds, – cik vien man ir spēks, mēģināšu iedziļināties visos izskatāmajos jautājumos un saprast to būtību, lai neskaidrie jautājumi nepaliek pie manis. Mans pašmērķis nekad nav bijis uzdot jautājumu uzdošanas pēc. Mans pašmērķis bijis saprast nezināmo. Uz ielas man kā deputātam nākuši klāt daudzi cilvēki un vaicājuši par vienu vai otru mūsu pašvaldības pieņemto lēmumu, un man attiecīgi bija iespēja viņam precīzāk atbildēt. Mūsu sabiedrība ir aktīva, cilvēki seko līdzi politiķiem, iesaistās procesos, neteiksim, no uzrauga, bet no vērotāja pozīcijas, un tas vismaz man neļauj atslābt. Tiesa, ja deputāts grib iepazīties ar visiem lēmumu projektiem, tajos iedziļināties un izlasīt pašvaldības saistošos noteikumus, darbs ir apjomīgs.
– Kurš no šā sasaukuma Smiltenes novada domes pieņemtajiem lēmumiem jums visvairāk palicis atmiņā?
– Pirmais, ko atceros, ir Smiltenes novada domes īstenoto projektu apmēri. Salīdzinot ar privāto biznesu, tie ir milzīgi. Kad bija jāpieņem lēmums par pirmajiem miljoniem, uztraukums bija liels, – vai tiešām tu visu esi izlasījis un visu pamanījis. Es ļoti ātri sapratu to, ka bez uzticēšanās Smiltenes novada domes administrācijai un struktūrvienībām deputāta darbs ir neiespējams. Uz domes sēdi nosūtītais lēmuma projekts jau ir rūpīgi sagatavots, pašvaldības speciālisti visu ir pārbaudījuši un sarēķinājuši. Piemēram, nesen, vēl tad, kad pašvaldības vadītājs bija Gints Kukainis, dome pieņēma svarīgu lēmumu iegādāties pašvaldības īpašumā bijušo ražošanas ēku kompleksu pie Vidusezera Smiltenē, un arī es šo lēmumu atbalstīju. Pagaidām no pašvaldības puses ir pieņemts tikai konceptuāls lēmums. Vēl ir jānoslēdz pirkšanas līgums ar īpašnieku. Ideju un arī vajadzību pašvaldībai attiecībā uz šo nekustamo īpašumu ir daudz. Ir plāns uz nākamo Eiropas Savienības fondu periodu īpašumu attīstīt, par ko jau lemtu nākamā domes sasaukuma deputāti.
– Jums šobrīd Smiltenes novada domes vadība ir uzticēta līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām 2021. gadā. Turpināsit Ginta Kukaiņa laikā iesākto kursu, vai arī jums ir vēl savi plāni, ko līdz tam novadā gribat īstenot?
– Pusotrs gads ir salīdzinoši mazs laiks, lai būtu iespējami kādi lieli, manis virzīti lēmumi. Domāju, mums jākoncentrējas uz esošo projektu pabeigšanu un uz Eiropas Savienības fondu jauno plānošanas periodu 2021.– 2027. gadam. Galvenais, lai mēs šajos procesos nepazaudējam iedzīvotājus, – lai būvējot infrastruktūru, atceramies ka mums novadā ir iedzīvotāji un mēs investējam arī viņos, ne tikai infrastruktūras objektos.
– Kā konkrēti jūs to domājat?
– Pirmkārt, Smiltenes novadā ir svarīgs dzīvojamais fonds, tāpēc vajag turpināt meklēt risinājumus un iestrādes nākamajam domes sasaukumam, lai varētu būvēt daudzdzīvokļu mājas un attīstīt gan Smiltenes pilsētu, gan mūsu novada ciematus. Reemigrācijas politika ir ļoti svarīga, bet, lai mēs varētu ārzemēs dzīvojošos tautiešus aicināt atpakaļ uz Latviju ir jautājums, kādus mājokļus varam viņiem piedāvāt? Ja mēs spēsim paiet vismaz soli tuvāk dzīvojamā fonda attīstīšanai, tad arī būs daudz lielāka iespēja šos cilvēkus uzaicināt šurp, sagaidīt un priecāties par to, ka viņi izvēlējušies Smiltenes novadu.
– Smiltenes novada domes priekšsēdētāja amatā esat aizvadījis pirmās darba dienas. Par ko jums šobrīd ir lielākā atbildības sajūta?
– Par informācijas apjomu, jo tas informācijas daudzums, kas jāapstrādā domes priekšsēdētājam, salīdzinājumā ar deputāta darbu ir milzīgs. Arī komunikācija ar cilvēkiem pašvaldības vadītājam ir citā līmenī. Ja es agrāk varēju komunicēt kā Edgars Avotiņš, Smiltenes novada deputāts, tad tagad man ir jārunā gan Smiltenes novada iedzīvotāju, gan deputātu vārdā. Tā ir liela atbildība. Pirmās “ugunskristības” man šonedēļ būs Izglītības un zinātnes ministrijā, kur es un vēl citas Smiltenes novada pašvaldības amatpersonas tiksies ar ministri Ilgu Šuplinsku. Šī vizīte ir saistībā ar Smiltenes novada skolu tīklu, ar to, kādu mēs to redzam. Iespējams, mums tiks uzdoti jautājumi par Bilskas un Variņu pamatskolām un Launkalnes sākumskolu. Ministrija par skolu tīklu konsultējas ar visām pašvaldībām. Tagad ir pienākusi Smiltenes novada kārta.
– Kāds ir jūsu skats uz Latvijas administratīvi teritoriālo reformu?
– Es vienmēr esmu bijis šās reformas atbalstītājs, jo redzu, ka Smiltenes novads var iegūt no tā, ka paliks plašāks un lielāks. Ar lielāku iedzīvotāju skaitu būs daudz lielākas iespējas piesaistīt investīcijas. Vienīgi ir bažas, lai Smiltenes novadu neizveido pārāk lielu, uz ko norādījis arī iepriekšējais mūsu novada priekšsēdētājs, jo tad mēs varam zaudēt attīstības tempus. Ja viss notiek tā, kā iezīmēts kartē, kur esam kopā ar Apes un Raunas novadu, tad viss ir ļoti labi. Ja karte tiek grozīta, tad noteikti ir jāiesaistās.
– Kas turpmāk notiks ar uzņēmējdarbību, kurā līdz šim strādājāt? SIA “Softwood” ir jūsu uzņēmums?
– Esmu tā vienīgais īpašnieks. Tagad vairs nevaru savienot uzņēmuma un pašvaldības vadīšanu, tāpēc palieku savā uzņēmumā kā patiesā labuma guvējs. SIA “Softwood” būs jauna valde, kas sastāvēs no maniem brāļiem un sievas. Uzņēmums ir specializējies kokapstrādē. Mēs neesam liela kompānija, uzņēmumā ir seši darbinieki. Ražojam iepakojamo materiālu pārsvarā eksportam. Uz vietas paliek šķelda un skaidas. Nedaudz gatavās produkcijas pārdodam arī vietējā tirgū. Jauns sadarbības partneris mums ir “Latvijas Finieris”. Ļoti priecājāmies, ka mums radusies iespēja ar viņiem strādāt. Tagad iestrādes, ko esmu veidojis, būs jāpārņem jaunajai valdei, un jāstrādā tālāk.
– Kā pavadāt brīvo laiku?
– Hobijiem laika man ir maz. Brīvajos brīžos man patīk aktīvā atpūta ārpus pilsētas, pastaigas kopā ar ģimeni. Tas mūsu ģimenei ir ļoti svarīgi, arī man, lai es varu sakārtot domas un atpūsties no darba.
