Jau šomēnes Strenču novada jaundibinātā kultūras un izglītības attīstības atbalsta biedrība “Šūpolēs” aicinās strencēniešus uz Ideju talku.
Ir doma kopā sapulcināt cilvēkus, kuri Strenčos darbojas kultūrā un izglītībā, kā arī skolēnus, pašvaldības pārstāvjus un ikvienu citu interesentu, un visiem kopā ģenerēt jaunas idejas, kā iesaistīt vietējo sabiedrību kultūras dzīvē, stāsta biedrības “Šūpolēs” valdes locekle, Strenču mūzikas skolas direktore Ralda Ziemule.Labums tiek dejotājiemTikai šovasar dibinātā biedrība “Šūpolēs” pirmo reizi Strenčos sevi pieteica, novada svētku laikā sarīkojot akciju “Kūku kūka”. Piedāvājot pret ziedojumiem nobaudīt iedzīvotāju ceptās kūkas un tortes, tika savākti 87 lati un 70 santīmu.Tos biedrība atvēlēja Strenču novada vidusskolas 4. – 6. klašu tautas deju kolektīvam vainadziņu un saktu iegādei, ar ko papildināt tautastērpus. Pie viena degustētāju balsojumā tika noskaidrots, kura no 14 piedāvātājām kūkām ir visgardākā: proti, “Ome vasarā”, ko izcepa valmieriete Margrieta Putniņa.“Šūpolēs” šobrīd apvieno piecas Strenču novada iedzīvotājas. Valdē darbojas R. Ziemule, Strenču novada bērnudārza vadītāja Sandra Āķere un Plāņu pagasta Jaunklidža iedzīvotāja Antra Ziediņa, kura strādā Swedbank Valmierā. Biedrības darbā iesaistījusies arī Strenču mūzikas skolas skolotāja Inga Čukure un Strenču novada vidusskolas direktore Dace Gaigala. Mazajiem Strenču dejotājiem sākumā nolemts palīdzēt, jo viņas visas, izņemot D. Gaigalu, dejo vidējās paaudzes deju kopā “Tīne” un zina, ko vajag dejotājiem.Lai uzrakstītu projektu un iesniegtu to konkursā, pretendējot uz finansējumu, ir vajadzīga nevalstiska organizācija, biedrības “Šūpolēs” dibināšanas iemeslu atklāj strencēnietes. Nosaukums izvēlēts ar nodomu. Šūpoles simbolizē kustību uz vietas, nekur nedodoties projām.Pirmais padomā bijis konkrēts projekts – pašiem savs Strenču novada tautas tērps ar tikai Strenču novadam raksturīgiem brunču rakstiem. Šī ideja joprojām nav atlikta malā, bet pagaidām biedrība “Šūpolēs” ķērusies pie citiem darbiem.Galvenais – noturēt jauniešusJaunākais projekts, ko atbalstījusi “Lauku partnerība Ziemeļgauja”, ir Ideju talka Strenčos, piesaistot konsultantus no Rīgas ar pieredzi šādu pasākumu rīkošanā. “Tie ir jauni puiši ar idejām, kuri palīdz meklēt attīstības ceļus, mobilizēt vietējos spēkus un idejas, lai izvērtētu plusus un mīnusus, izkristalizētu nākotnes plānus un piedāvātu, kā tos īstenot,” skaidro R. Ziemule.Pagaidām plānots, ka šāda divarpus stundu ilga Ideju talka notiks septembra nogalē Strenču kultūras namā. Arī biedrība “Šūpolēs” vēlas dot savu artavu vietējās kultūras un izglītības jomas attīstībā un apzināt savas iespējas, kā to izdarīt, darbojoties nevalstiskas organizācijas statusā.Divi citi biedrības projekti, ko Šūpolēs” iesniedza Hipotēku bankas klientu kluba “Mēs paši” ekspertiem, atbalstu nav ieguvuši.Tās bija ieceres ierīkot pie Strenču mūzikas skolas velosipēdu novietni (metāla statīvu) un soliņus, kur pasēdēt un atpūsties, un atjaunot Strenču bērnudārza sētu. “Citu variantu nav, kā līdzekļus sētai ieplānot pašvaldības nākamā gada budžetā,” secina S. Āķere.Taču ir citas lietas, kur varam palīdzēt, ir pārliecinātas biedrības “Šūpolēs” aktīvistes, un aicina viņām piepulcēties arī citus Strenču pilsētas un novada iedzīvotājus.“Novada svētkos viņas izdomāja kūku konkursu, bet, ko vēl dara, nezinu,” vaicāta par biedrību “Šūpolēs”, saka strencēniete, novada deputāte Agita Boķe un vērtē šīs nevalstiskās organizācijas biedre kā pilsētā jau pazīstamas uzņēmīgas sievietes ar labām idejām.Pagaidām A. Boķe nevar nosaukt konkrētu jomu, kurā biedrībai “Šūpolēs” vajadzētu darboties. “Manuprāt, Strenčos viss jau notiek. Iespējas, kur darboties, ir visādas, ja vien cilvēks pats grib kaut ko darīt. Vieni dzied korī vai dejo, citi nūjo,” stāsta A. Boķe.Arī viņa apzinās citu risināmu problēmu, – Strenči noveco tāpat kā daudzas citas Latvijas pilsētas un pagasti. Nevarot atrast darbu dzimtajā pusē, jaunieši pārceļas uz dzīvi lielpilsētās vai uz ārzemēm. “Mums jāstrādā pie tā paša, lai savā skolā noturētu vidusskolēnus. Tā Strenčos ir liela problēma. Mums ir lieliska skola un skolotāji. Ja manā laikā tāda būtu bijusi, es toreiz nekad nebūtu braukusi uz Valmieru,” atzīst A. Boķe.
