Aizvadītajās brīvdienās Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta nodaļas vairākkārt saņēma informāciju par cilvēku atrašanos uz ledus bīstamās vietās, arī ledū ielūzušiem cilvēkiem.
Aizvadītajās brīvdienās Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) nodaļas vairākkārt saņēma informāciju par cilvēku atrašanos uz ledus bīstamās vietās, arī ledū ielūzušiem cilvēkiem.
Šogad VUGD darbinieki no ūdenskrātuvēm izvilkuši 18 noslīkušus cilvēkus, tajā skaitā piecus bērnus.
“Gadījumos, ja cilvēks ir ielūzis ledū, nekavējoties pa tālruni 112 ir jāizsauc glābšanas dienests un jācenšas pēc iespējas precīzāk norādīt negadījuma vietu, kā arī tuvākie iespējamie piebraukšanas ceļi,” norāda VUGD priekšnieka palīdze Inga Vetere.
Lai palīdzētu ielūzušajam, jātuvojas rāpus vai guļus, bet ne līdz pašai ielūzuma vietai. Apmēram no divu līdz piecu metru attāluma jāpamet aukla, sasieti apģērba gabali, garš koks vai kāds cits priekšmets. Ja glābēji ir vairāki, jāievēro, ka tiem vienam no otra jāatrodas divu līdz trīs metru attālumā. Izvelkot cietušo uz ledus, tāpat rāpus jāvirzās prom no bīstamās vietas līdz krastam. Pats glābējs arī nedrīkst aizmirst par iespējamām briesmām ielūzt ledū.
Diemžēl ik gadu zemledus makšķernieki ar savu vaļasprieku cenšas nodarboties pēc iespējas ilgāk, neņemot vērā nekādus brīdinājumus. Savukārt bērni, redzot, ka pieaugušie atrodas uz ledus, ir pārliecināti, ka arī viņi var turpināt ziemas rotaļas. Pat ziemas laikā, kad ledus it kā ir visstiprākais, uz tā atrasties ir bīstami, taču pavasaros ledus kļūst trausls. Ja arī pārdrošie zemledus makšķernieki apgalvo, ka ledus kārta vēl ir 20 līdz 30 centimetru bieza, tas nebūt nenozīmē, ka tik bieza tā ir visā ūdenskrātuvē.