Šis pavasaris ar straujajām laika maiņām bija pamatīgi iekavējis graudu sēju. Valkas pagasta lielākās graudaudzēšanas firmas “Valdro Agro” direktore Māra Bondare-Petersena stāsta, ka 4. maijā iesākto sēju izdevās pabeigt tikai 19. maijā.
Aivars Zilbers
Viņa stāsta, ka vietām tīrumos pārlieku ilgi turējās mitrums. Nācies gaidīt, kad ar tehniku varēs iebraukt laukā.
Ātrāk beigt sēju palīdz
jaunā sējmašīna
Vēlāk, kad pēc lietavām iestājās saulains laiks, vajadzēja sēt visu dienu – no agra rīta līdz vēlam vakaram. “No vasarājiem ir iesēti zirņi 130 hektāru, vasaras rapsis – ap 220 hektāru un mieži – ap 30 hektāru. Pašlaik vietējie ražotāji pieprasa zirņus, jo tie ļoti labi aizvieto soju, tādēļ zirņus audzējam joprojām,” apliecina M. Bondare-Petersena. Viņa uzskata, ka šogad lieti noderējusi jauniegādātā sējmašīna, ko izdevies nopirkt par aizdevumu no SEB bankas. Tā izmaksājusi ap 100 tūkstošiem eiro. “Vecā sējmašīna bija četrus metrus plata, jaunās platums ir seši metri. Turklāt ar jauno sējmašīnu vienlaikus ar graudu sēju var iestrādāt augsnē arī minerālmēslus. Tas ļauj ieekonomēt laiku,” apliecina M. Bondare-Petersena. Visu dienu strādājot ar jauno mašīnu, var apsēt 70 hektāru.
M. Bondare-Petersena nākotnē plāno veikt uzlabojumus arī ražas vākšanā. Pašlaik SIA “Valdro Agro” ir projekts par jaunas un lielākas kaltes celtniecību. “Ja kaltei būs lielāka jauda, tajā ātrāk varēs ievietot graudus ar mazliet lielāku mitrumu un tie izkaltīs labā kvalitātē,” saka M. Bondare-Petersena.
Viņa uzskata, ka šis sējas laiks bija salīdzinoši labs, beigās vienīgi traucējis pārlieku lielais sausums, taču tāda Latvijā ir daba, katrā gadalaikā jābūt gatavam kādam dabas stiķim.
Šogad rekordražu nebūs
To atzīst arī Trikātas pagasta zemnieks Valdis Circenis, kuram sēju izdevies pabeigt maija sākumā. “Bija palikušas tikai mitrākās vietas, ko nebijām apsējuši. Taču arī tur tagad iesēti graudi. Ir izdevies iekļauties termiņos, tā ka viss iznācis pareizi,” secina V. Circenis. Viņš stāsta, ka dabas kaprīzēm jābūt gatavam, jo pavasaris ir viltīgs. Citādi var nepagūt iesēt, jo platības nav mazas. Vasarāji vien ir iesēti vairāk nekā 400 hektāru. Kopā ar ziemājiem visi sējumi aptver ap 1100 hektāru. “Ik gadu daba parāda kādu citu niķi. Šogad sākumā bija vēss un mitrs, pēc tam uzreiz silts un sauss laiks. Ja parādās putekļi, tad jāmet miers,” min V. Circenis.
Viņš ir iegādājies slāpekļa sensoru, lai noteiktu augu vajadzības un mēslotu tik, cik nepieciešams. Tā zemnieks cer samazināt izmaksas un saimniekot ekonomiski.
Vidzemes agroekonomiskās kooperatīvās biedrības valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons stāsta, ka faktiski Vidzemē, ja neskaita dažas mazākas saimniecības, sēja ir beigusies. “Kopumā varu teikt, ka šogad rekordražu nebūs. Tūlīt pēc lietavām vajadzēja sēt. Vērtējot sējas darbību, es domāju, ka īpaši ražīgs šis gads nebūs,” secina I. Jansons.
Valkas pagasta pašnodarbinātais Ainārs Sildars atzīst, ka viņam savos 70 hektāros klājies grūti. “Sēju pabeidzu tikai pagājušajā nedēļā. Maijā uznāca sausums, tas ļoti traucēja,” stāsta A. Sildars.
