Tas, jaunajā interneta portālā www.ziemellatvija.lv uz uzdoto jautājumu “Vai Lāčplēša dienas pasākumi vairo patriotismu?” līdz vakardienai komentāros lasītāji bija devuši 30 atbildes, liecina, ka patriotisma jēdziens tautā joprojām ir dzīvs.
Tas, ka mūsu laikraksta jaunajā interneta portālā www.ziemellatvija.lv uz uzdoto jautājumu “Vai Lāčplēša dienas pasākumi vairo patriotismu?” līdz vakardienai komentāros lasītāji bija devuši 30 atbildes, liecina, ka patriotisma jēdziens tautā joprojām ir dzīvs, neskatoties uz, Eduarda Veidenbauma vārdiem runājot, – grūtajiem laikiem.
Lasītāji patriotismu saista ar savu piederību Latvijai, dzimtenes mīlestību un apziņu, ka esi savas valsts pilsonis.
Lūk, daži piemēri.
Inga:
“Man patriotisms nozīmē to, ka sevī jūtu piederību Latvijai. Esmu latviete, un mani bērni ir latvieši. Tas, ka pašlaik Latvijai ir grūti laiki, ir pārejoši. Tāpēc jau es mazāk savu zemi nemīlu. Latviju salīdzinu ar tuvu cilvēku – ja viņam klājas grūti, arī es pārdzīvoju, bet, ja viss ir labi, tad abi esam laimīgi.”
Xxx:
“Patriotisms ir sinonīms jēdzieniem mīlestība, cieņa un uzticība savai zemei un valstij. Arī tad, ja šajā valstī nav kaut kas kārtībā, arī tad, ja šī valsts ir slima.
Izārstēt šo slimību nevar gānoties, lamājoties pie parlamenta vai Doma laukumā, tā ir tikai eļļa ugunī, kas var radīt vēl lielāku haosu. Un ticiet man, ir cilvēki, kam tas izdevīgi.”
Daži, atbildot uz jautājumu, gan uzsver, ka mūsdienu politiķu rīcība ir stipri samazinājusi patriotisma jūtas latviešu tautā, un tās ir nomainījušas pastāvīgas rūpes par izdzīvošanu un ģimenes uzturēšanu. Lai to varētu izdarīt, daudzi aizbrauc uz Īriju. Vēl citu komentāru autori apšauba, vai dzimtenei grūtos laikos aizbraukšana uz ārzemēm ar mērķi labāk dzīvot ir saistāma ar patriotismu.
Agnese:
“Patriotisms šodien nozīmē – baltais vergs savā zemē. Cīņa nevis par izdzīvošanu, bet eksistenci. Reizēm man šķiet, ka Latvijā palikuši tikai deputāti un neuzņēmīgie. Es pati piederu pie otrajiem.”
K9:
“Ar to patriotismu ir kā ir. Saka, ka patriotisms veidojas ģimenē, bet šodien, kad abiem vecākiem jāstrādā melnās miesās, lai uzturētu ģimeni, kad bērni viņus redz tikai no rīta, uz darbu aizejot, un vakarā vēlu, pārgurušus no tā pārnākot. Tad kāda tur var būt runa par patriotisko audzināšanu, kad valstij ir pie kājas, kādi izaugs tās nākamie pilsoņi.”
Torte:
“Patriotisms nav tikai svecīte. Tā ir pilsoņa apziņa, ka valsts rūpējas arī par viņu. Te derētu apvaicāties tiem, kuri strādā Īrijā, kas ir patriotisms.”
Xxx:
“Pārlaist grūtus laikus citā zemē, kur vēders būs pilnāks? Tas labākajā gadījumā būs tāds “erzacpatriotisms”. Patriots ir tas, kas tic savai zemei un pilsoņiem un strādā, lai kādreiz arī pie mums atnāk vecās Eiropas labklājība. Patriots nav tas, kurš tikai gaida, kad valsts viņam kaut ko dos. Arī pašam ir jāprot dot, kaut arī tā būtu tikai iedegta svecīte logā.”
Vairāki komentāru autori apspriež jautājumu, vai Lāčplēša dienas pasākumi sekmē patriotisku jūtu rašanos. Uz to grūti atbildēt, bet tas, ka šī diena lielai daļai liek par to domāt, gan ir fakts. Ar domu jau parasti viss arī sākas un, ja cilvēkiem tēma “Patriotisms” nav vienaldzīga, tad jāatzīst, ka arī dzimtenes mīlestība viņos nav mirusi. To jau pierāda arī dzīvē redzētais. Var ap Brīvības pieminekli aplikt žogu, var skandināt pa radio un televīzijā brīdinājumus, ka 16. martā nav ieteicams doties pie šī pieminekļa, tomēr cilvēki ik gadu minētajā datumā tur ir redzami un cenšas kaut vai žogā iespraust ziedus, ja tos neļauj likt pieminekļa pakājē.
Diezin arī vai varas savtīgums, liekulība un tautai neizdevīgu lēmumu pieņemšana var iznīcināt patriotisma jūtas. Tās var uz laiku nomākt, bet ne pilnīgi iznīdēt. Ne jau velti mūsdienās ir radies teiciens: “Es mīlu savu zemi, bet ne valsti.” Tas visprecīzāk atspoguļo tautas nostāju patriotisma jautājumā. Pats to esmu izjutis sevī. Lai kā mani būtu sakaitinājusi pašreizējās valdības darbība, kad Lāčplēša dienā redzu cilvēku rokās mirgojam simtiem svecīšu un redzu karavīrus godasardzē, jūtu ietrīsamies sirdi un saprotu, lai kas un kā arī būtu – Latvija man ir dārga.
