Latvijas Sarkanā Krusta Valkas komitejas sociālā darbiniece Rūta Celmiņa ir veģetārās virtuves aizstāve. Dārzeņu kā galveno produktu izvēli uzturā viņa LSK Valkas komitejas ģimenes atbalsta centrā kulinārijas nodarbībās māca arī bērniem.
Latvijas Sarkanā Krusta (LSK) Valkas komitejas sociālā darbiniece Rūta Celmiņa ir veģetārās virtuves aizstāve. Dārzeņu kā galveno produktu izvēli uzturā viņa LSK Valkas komitejas ģimenes atbalsta centrā kulinārijas nodarbībās māca arī bērniem.
“Pirms dažām dienām iepazīstināju bērnus ar veģetārās virtuves noslēpumiem. Daudziem pusaudžiem, iespējams, tas bija jaunums, jo, cik zinu, ļoti daudzās ģimenēs uzturā lielākoties lieto gaļas ēdienus. Es gan uzskatu, ka veselīgāk ir ēst no dažādiem dārzeņiem pagatavotu maltīti. Es, piemēram, uzturā gaļas ēdienus vispār nelietoju un jūtos labi. Jaunajai paaudzei jāmācās pagatavot veģetārus ēdienus. Tas labvēlīgi ietekmēs pašu jauniešu veselību,” saka R. Celmiņa.
Ceturtdien R. Celmiņa ģimenes centrā rīkoja pankūku cepšanas dienu. “Pankūkas var būt ļoti dažādas, un tās var izcept no visādiem dārzeņiem un augļiem vai to sajaukuma. Cepu dažādas veģetārās pankūkas un kotletes. Man tāds ēdiens garšo. Pankūkām var būt klāt ķirbji, kabači, auzu pārslas, siers, biezpiens un citi produkti,” saka R. Celmiņa. Pavāre gan atzīst, ka vislabāk viņai garšojot pankūkas, kuras pati vēl neesot izcepusi. “Kad aizeju ciemos un mani pacienā ar biezpiena pankūkām, jūtu, ka tieši tās ir visgaršīgākās. Proti, no vienādām izejvielām var pagatavot ēdienus ar atšķirīgu garšu, pievienojot vairāk vai mazāk cukura un garšvielu. Tad mājās mēģinu izcept tādas pašas pankūkas. Jāpiebilst gan, ka visgaršīgākās izdodas izcept uz malkas plīts,” saka R. Celmiņa.
Darbabiedres viņu uzskata par labu gatavotāju, kura zina daudz recepšu. Rūta atzīst, ka virtuvē viņai patīk būt ekperimentētājai, varbūt tādēļ ēdienu gatavošana nav apnikusi. “Receptes pierakstu, ja pagatavotais ēdiens garšo. Tad atceros, kādas un cik daudz izejvielu izvēlējos, kā tās piejaucu ēdienam, un uzrakstu recepti. Man eksperimentēšanai vislabākais laiks ir vasara, kad ar bērniem esam kopā atpūtas nometnēs. Tad netrūkst dārzeņu, mežā ir atrodamas sēnes un ogas, var daudz ko izmēģināt. Bieži, vārot zupu, pievienojam tai tik daudz dažādu dārzeņu, ka beigās nemaz nezinām, kā izvārīto nosaukt. Nosaukums arī nav galvenais. Svarīgākais — lai ēdiens būtu garšīgs. Esmu mēģinājusi sajaukt kopā dažādus veikalos nopērkamus konservēto zupu sastāvus. Pievienoju vēl marinētus kabačus un gurķus. Ir bijušas reizes, kad vārījums iznāca vienkārši brīnišķīgs. Dažādas var būt arī piena zupas. Piemēram, diezin vai daudzi ir ēduši piena zupu, kurai pievienots daudz sīpolloku un diļļu. Apliecinu, ka tā ir ļoti baudāma,” saka R. Celmiņa.
Par veģetārieti R. Celmiņa kļuva pēc kādas grāmatas par dzīvnieku pasauli izlasīšanas. “Tajā bija ļoti iejūtīgi aprakstīti dažādi dzīvnieki un uzsvērts, ka zvēri pasaulē ir tādēļ, lai mēs viņus mīlētu. Pēc grāmatas izlasīšanas man vairs negribējās ēst gaļas ēdienus,” savu izvēli motivē pavāre.
Viens no viņas mīļākajiem ēdieniem ir dārzeņu sautējums. “Man patīk sutināt kopā rīsus, kabačus, burkānus, tomātus. Tāds ēdiens, piemēram, vasarā šķiet daudz garšīgāks un ir veselīgāks par gaļas ēdieniem. Protams, veģetāro virtuvi negribu nevienam uzspiest. Katrs var vienīgi izmēģināt, kā tas ir, ja uzturā ir tikai dārzeņi. Varbūt ir cilvēki, kuri nespēj bez gaļas iztikt,” saka R. Celmiņa.
Salātu gatavošanā viņai par galveno produktu vislabāk patīk izvēlēties sēnes. Savukārt pīrāgus saimniece parasti pilda ar sautētiem kāpostiem.”Līdzīgi cepu arī dārzeņu kotletes, piepildot tās ar kāpostiem,” skaidro R. Celmiņa. Viņa atceras, ka pērnvasar ļoti interesants bija veiktais eksperiments bērnu vasaras nometnē. “Nometni bijām izveidojuši pie ezera, kura krastos auga daudz gaileņu un citu sēņu. Tās salasījām, sajaucām masā ar burkāniem, kartupeļiem, bietēm un cepām kotletes. Garšoja lieliski,” stāsta R. Celmiņa.
Viņa iesaka visiem pamēģināt uzturā lietot vairāk dārzeņu. To nevajadzēšot nožēlot.
***
Augļu un dārzeņu pankūkas
Savāra žāvētus ābolus, samaļ tos kopā ar ķirbjiem, piejauc biezpienu, pievieno auzu pārslas, mannu, olas un cep pankūkas.
Linsēklu pasta
Linsēklas cepeškrāsnī izkarsē, tad samaļ kafijas dzirnaviņās, pievieno sāli un eļļu, visu masu sajauc. Tādu pastu var smērēt uz maizes.
