Valkas ģimnāzijas jaunsargs Vilmārs Vesingi neslēpj, ka viņu uzreiz uzrunājusi pirmā tikšanās ar instruktoru. “Es pat īsti nevaru noformulēt, kas man viņā patika, bet šķita ļoti interesants cilvēks. Sāka “niezēt nagi” pašam izmēģināt, kāda ir sajūta mācībās. Nebiju vīlies. Daudz ieguvu ierindas mācībā, lai izkoptu stāju, vispār diezgan daudz jauna uzzināju. Turklāt man īpaši tuva bija patriotisma gaisotne, ko visu laiku varēja just nodarbībās. Jaunsargu kustība arī parāda, ka jauniešu vidū patriotisma ir pat vairāk nekā varbūt trīsdesmitgadniekiem,” saka V. Vesingi.Uz jautājumu, vai pēc ģimnāzijas beigšanas puisis neplāno iestāties zemessardzē, Vilmārs atbild, ka par to ir domājis, tikai nezina, vai tam iznāks laiks, jo nolēmis studēt.Savukārt Sandris Zutis stāsta, ka jaunsargos darbojas saistībā ar nākotnes plāniem, jo ir izvēlējies militāro karjeru. “Man patīk būt karavīram. Jaunsargu kustība mani saista tādēļ, ka tur var gan piedzīvot labu izklaidi, gan trenēties šaušanā un apgūt pamatus kaujas mākslā. Tas viss man vēlāk noderēs,” apliecina S. Zutis.Signe Zalužinska iestājusies jaunsargos, jo patīk sports un dažādi izaicinājumi. “Ar lielu interesi apguvu izdzīvošanas mākslu ekstremālos apstākļos, jo šīs zināšanas jebkuram kādreiz dzīvē var noderēt,” saka S. Zalužinska.Par ievērojamu notikumu viņa uzskata dalību karogu svētkos Gaujienā. “Tur man pirmo reizi parādē bija jānes Latvijas karogs. Par tādu atbildību biju ļoti satraukusies. Viss tomēr izdevās labi. Jaunsargos esmu kļuvusi pārliecinātāka patriote un man patīk, ka instruktors māca augsti vērtēt mūsu dzimto valodu, kas ir viena no senākajām, un būt lepniem par Latviju,” – tā S. Zalužinska.
