Blomes tautas namā valsts svētku pasākums “… man citas nav un nevajag…” notiks 15. novembrī pulksten 19. Šis ir viens no retajiem pagastiem, kurā kopš novadu izveidošanas valsts svētku laikā pateicas saviem ļaudīm par nesavtīgu darbu un attieksmi pret līdzcilvēkiem.
Tradicionāli Latvijas Proklamēšanas gadadienai veltītajā sarīkojumā tiek pasniegti Smiltenes novada domes apbalvojumi, līdz ar to pagastos lielākoties šī tradīcija ir zudusi. Izņēmums ir Blomes pagasts. Tur sumināšana atsākās pērn.
Vēlas pateikt paldiesTautas nama vadītāja Gita Skadiņa atzīst, ka ir dzirdējusi citus sakām, ka šādām aktivitātēm trūkst līdzekļu, taču, viņasprāt, ne jau no naudas tas ir atkarīgs.Mēs par maz sakām paldies cilvēkiem. Šogad Blomes pagastā Pateicības rakstus piešķirs četriem cilvēkiem. “Lai arī lielajā novadā zina, cik mums pagastā ir labi cilvēki,” piebilst G. Skadiņa.Svētku pasākumā Blomē par ilggadēju darbu suminās Smiltenes pasta nodaļas darbinieci Liju Ozolu, par iejūtību un sapratni darbā ar cilvēkiem, cilvēkmīlestību pateiksies Blomes pagasta pastniekam Dzintaram Ieviņam. Savukārt par neatlaidību, spēju iedvesmot un vadīt laukos rokdarbnieču kopu “Blumenhof” pateiksies to vadītājām Inesei Puriņai un Līgai Kondratovičai.
Grāmatas atvēršanas svētkiPasākuma ietvaros notiks arī teologa un vēsturnieka Gundara Ceipes grāmatas “Dieva tautas dzimšana. Latvieši” grāmatas atvēršanas svētki. G. Ceipe šajā grāmatā aicina lasītāju citām acīm ieskatīties latviešu tautas vēsturē, īpaši pievēršot uzmanību latviešu kā kultūras nācijas formēšanās procesiem. Par atskaites punktu ir izvēlēta 18. gadsimta pirmā puse, kad Vidzemes latvieši iesaistījās Brāļu draudzē jeb hernhūtiešu atmodas kustībā un dibināja pirmās patstāvīgās latviešu organizācijas. Grāmata parāda latviešu atmodas kustības kontekstu un kontinuitāti ar līdzīgiem garīgajiem strāvojumiem Eiropas vēsturē un to integrāciju latviešu sabiedrībā. Vispārīgās līnijās tiek iezīmēta kustības vēsture un analizēta tās ietekme uz latviešu identitātes veidošanos. Grāmatā rodamas jaunas idejas par nacionālās pašizpratnes paradigmu maiņu 19. gadsimta otrajā pusē, kā arī par latviešu nācijas nākotni. Grāmata būšot saistoša tiem lasītājiem, kuriem nav vienaldzīgs Latvijas liktenis.
Pirmizrāde otrajai daļaiValsts svētku sarīkojumā tas nav viss. Pirmizrādi piedzīvos Blomes teātrmīļu apvienības “Nenolaid rumpi” jaunākais veikums “Austras grāmata” 2. daļa. Uzvedums ir pēc blomēnietes Austras Jurgenas grāmatas “Austras atmiņas par Sibīriju” motīviem. Ja 1. daļā notikumi risinājās laikā, kad Austras kundzei bija 11 gadu (lomā iejutās Ieva Celma), tad 2. daļā meitene ir paaugusies un otrreiz tiek izsūtīta uz sasaluma zemi. Galveno lomu spēlē Arta Egle. Demonstrētas tiks abas daļas. Tautas nama vadītāja pēc izrādes visus aicina palikt uz balli – groziņu vakaru, kurā spēlēs grupa “Zeļļi”. Gan svētku sarīkojumā, gan ballē ieeja ir bez maksas. Iepriekš nav nepieciešams rezervēt galdiņus.
