Vairākas pašvaldības ir sākušas izmantot tām doto iespēju ierakstīt Kadastra reģistrā būves, kuru īpašnieki to nav izdarījuši.
Valsts zemes dienesta Komunikāciju projektu vadītājs Andris Sproģis informē, ka pašlaik reģistrā, pamatojoties uz lēmējvaru iesniegumiem, ir ierakstītas 14 būves.Valkas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Viesturs Zariņš stāsta, ka tādu objektu pietiekami daudz ir arī novada teritorijā, un pašvaldība drīzumā nopietni sāks to uzskaiti. “Iemesli, kādēļ īpašnieki nav šīs ēkas reģistrējuši Kadastrā, ir dažādi. Dažas ēkas ir pamestas un vairs netiek izmantotas, citviet īpašniekiem ar dokumentiem bijis grūti pierādīt, ka objekts ir viņu īpašums,” saka Zariņš.Līdz šim visaktīvāk neuzskaitīto īpašumu reģistrāciju veikusi Jelgavas novada dome, kura iesniegusi 10 iesniegumus par šādu objektu reģistrāciju. Likums nosaka, ka viens no priekšnoteikumiem nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanai ir būves reģistrācija. Līdz šim, lai īpašumu reģistrētu, vajadzēja veikt pilnu attiecīgā objekta kadastrālo uzmērīšanu. Tas pašvaldībām prasītu ievērojamus izdevumus, tādēļ valdība nolēma, ka Kadastrā būves drīkst reģistrēt, pamatojoties tikai uz lēmējvaras iesniegto deklarāciju, savukārt Valsts zemes dienests ir nolēmis līdz šā gada 30. novembrim nepiemērot maksu par pašvaldību deklarācijās minēto būvju reģistrāciju.Zemes dienesta ģenerāldirektora vietniece Maija Bērziņa gan atzīst, ka pagaidām pašvaldību aktivitāte neuzskaitīto būvju reģistrēšanā ir diezgan zema. Šī iemesla dēļ augusta sākumā tika sasaukta Latvijas pašvaldību izpilddirektoru sanāksme, kurā atgādināja par šī darba steidzamu uzsākšanu, lai visi būvju īpašnieki, maksājot nodokļus, būtu vienlīdzīgā situācijā.
