Līdz ar novadu izveidi pašvaldības mantojumā saņēma ēkas, un daudzas no tām patlaban stāv tukšas. Smiltenes novadā tādu ir aptuveni desmit un pagaidām tikai vienai, Mēru muižai, ir rasts pielietojums. “Ziemeļlatvija” centās noskaidrot, kādu risinājumu problēmai saredz Smiltenes novada dome.
2010. gada janvārī “Ziemeļlatvija” rakstīja par bijušās Brantu skolas ēkas likteni. Tolaik Brantu pagasta iedzīvotājs Ivars Leitis interesi izrādīja, ar mērķi ēku iznomāt ar izpirkuma tiesībām, bet iecerētais neizdevās. Mutiski par šo un citām ēkām interesējušies vēl vairāki cilvēki. Savukārt vietējie visbiežāk savos izteikumos pauda nosodījumu pret iespējamo ēku pārdošanu. Tiek meklēti risinājumiApritējis gads. Vaicājām Smiltenes novada domes sabiedrisko attiecību speciālistei Maritai Mūzei, kas šo 12 mēnešu laikā mainījies. “Katrā pagastā, izņemot Launkalnes, ir viena līdz trīs šādas tukšas un neizmantotas ēkas. Taču ir daudz tādu īpašumu, kas nepieder pašvaldībai un ir ļoti sliktā stāvoklī, bet, kuru īpašnieki pēc vairākkārtīgiem aicinājumiem sakārtot nav reaģējuši,” stāsta M. Mūze.Katra ēka ir ar savu pagātni, līdz ar to iespējamie risinājumi katrai no tām jāmeklē atsevišķi. “Viens no risinājumiem ir sakārtot. Kā piemēru varam minēt Mēru muižu. Šai ēkai kopš skolas slēgšanas nebija skaidrs liktenis, bet risinājumu atradām, izveidojot novada muzeju, taču darāmā vēl ir daudz. Tiek domāts arī par to, kā izmantot muižas klēti un dārznieka māju. Arī Brantu skola pagājušajā gadā tika iznomāta celtnieku firmām, kas Launkalnē būvēja koģenerācijas staciju,” informē M. Mūze. Esot arī gadījumi, kad individuāli interesējas par īpašumiem, bet bieži ar to arī viss beidzas.Pašvaldība arī pati izteikusi piedāvājumus par sev piederošiem īpašumiem. Piemēram, Blomes pagastā esošā ferma tika piedāvāta iegādāties vietējiem zemniekiem, kuri no piedāvājuma atteicās.Liels slogsKā stāsta sabiedrisko attiecību speciāliste, trešais no risinājumiem ir ēkas pārdot izsolē, taču pirktspēja ir maza, jo īpašumi prasa lielus ieguldījumus. “Pārdošana arī nav garantija, ka problēmas atrisināsies, jo pašvaldība ir ieinteresēta pārdot ēkas tam, kurš vēlas tās attīstīt, piemēram, uzsākot saimniecisko darbību. Protams, tukšu ēku uzturēšana pašvaldībai nav lietderīgi gan no finansiālā, gan no vides, gan drošības viedokļa,” saka M. Mūze. To atzīst arī Valkas novada domes izpilddirektors Guntis Bašķis. Viņš stāsta, ka šādi pustukši un pilnībā neizmantoti pašvaldībai piederoši īpašumi ir liels slogs. “Ja nav vērojama augšupeja, tad grūti risināt šo problēmu. Pilsētā atrodas arī līdz galam neizbūvētas celtnes, piemēram, Parka ielā tās ir norobežotas un apsargātas. Katru mēnesi lieli izdevumi ir par bijušās poliklīnikas ēku, jo tā regulāri jākurina. Tāda pati situācija novērojama arī otrpus robežai,” reālo situāciju atspoguļo G. Bašķis.
VIEDOKĻI
Gaidis Bogdanovs, Blomes pagasta pārvaldes vadītājs:– Esošajā situācijā pašvaldībām visreālāk ir pārdot tukšos īpašumus, bet cilvēki ir piesardzīgi, jo baidās uzsākt biznesu. Aptuveni trīs gadus tukša stāv Siļķītes skola. Iepriekš tajā esošos dzīvokļus izīrējām, bet laika gaitā cilvēki pamazām pārvācās. Vecajās celtnēs ir neizdevīgi ieguldīt finanses, vieglāk uzcelt jaunu māju. Kaut arī Siļķītes skola atrodas skaistā vietā, pati ēka ir fundamentāla. Protams, mūsu uzdevums ir to uzturēt, bet šis darbs šobrīd pagastā nav prioritāte. Vēl mums īpašumā ir vairāki dzīvokļi, divus no tiem plānojam pārdot zemniekiem, kuri tādā veidā grib piesaistīt darbaspēku laukos.Biruta Zauska, dzīvo blakus bijušajai Brantu skolai:– Žēl noskatīties, kā aiziet postā Brantu skola, ar katru dienu tās stāvoklis kļūst sliktāks. Vēl laikā, kad pagasti bija paši par sevi, skolai gribēja nomainīt jumtu, bet to neizdarīja. Sen jau vajadzēja tur iekšā kaut kam notikt. Vislabāk būtu, ja novads to izmantotu savām vajadzībām. Katru dienu tāpat padomāju, kas tieši tur varētu atrasties, bet vairs nekas konkrēts nenāk prātā. Aizvien grūtāk būs atrast pielietojumu, jo cilvēki no laukiem aizbrauc, te vairs nav, kas dzīvo. Diemžēl.
