Šomēnes Valkā notikušie vandalisma gadījumi, kad tika izsisti visi stikli autobusu pieturas nojumei Rūjienas ielā un salauzti soliņi brīvdabas estrādē, bet vainīgie policijai nav zināmi, aktualizējis nepieciešamību par video novērošanas kameru uzstādīšanu pilsētā.
Vai tā notiks, tas ir atkarīgs no Valkas novada domes, proti, vai pašvaldībai izdosies savā budžetā novirzīt šim mērķim – faktiski sabiedriskās kārtības un drošības uzturēšanai Valkas pilsētā – aptuveni 50 tūkstošus eiro. Domei ir sava pašvaldības policija, kas tad arī pārzinātu video novērošanas procesu.
Pie tā arī viss apstājas
Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis “Ziemeļlatvijai” skaidro, ka pašvaldībai jau ir izstrādāta koncepcija šajā sakarā un ir vienošanās ar Valsts policiju par iespējamo sadarbību, taču ir kāds “bet” – novada domei nav naudas video novērošanas kameru iegādei un uzstādīšanai.
“Pirms diviem gadiem veiktās aplēses parādīja, ka tas viss varētu izmaksāt aptuveni 50 tūkstošus eiro. Jau bija apzinātas aktuālākās vietas, kur uzstādīt kameras, kas tiktu saslēgtas vienā sistēmā,” stāsta V. A. Krauklis, taču atzīst, – pie reālas finansējuma piesaistes šī iecere arī apstājusies.
Pašvaldība atsevišķās vietās Valkā, pārsvarā pie dažām savām iestādēm, veic video novērošanu ar web kamerām, proti, kultūras namam piegulošajā teritorijā, pie domes ēkas Beverīnas ielā 3 ar skatu uz Lugažu laukuma pusi un pie domes ēkas Semināra ielā 29. Tāpat video novērošana notiek arī teritorijā pie “top!” veikala Rīgas ielā. Ieraksti tiek saglabāti diskos, un, ja noticis kaut kas ārkārtējs, tie tiek izskatīti, skaidro Valkas novada domes izpilddirektora vietnieks Guntis Bašķis.
Taču ar to ir par maz. “Valsts policija tikai priecātos, ja pašvaldībai izdotos atrast finansējumu video novērošanai arī citās publiskās vietās Valkas pilsētā, piemēram, centra skvērā vai brīvdabas estrādē,” saka pulkvežleitnants Sergejs Majors, Valsts policijas Valkas iecirkņa priekšnieks.
Viņš ir pārliecināts, ka tas palīdzētu samazināt noziedzību un sabiedriskās kārtības pārkāpumus, jo jau pats fakts vien, ka cilvēki zina par video kameru esamību un video ierakstu, viņus disciplinē, it īpaši potenciālos likumpārkāpējus.
S. Majors par to pārliecinājies pieredzes apmaiņas vizītē Cēsīs, kur video novērošana ir ļoti attīstīta un atrodas pašvaldības policijas kompetencē.
Valkā video novērošana ir pat vēl aktuālāka, ņemot vērā robežas tuvumu ar Igauniju. “Ļoti daudz sava brīvā laika Latvijas teritorijā pavada kaimiņvalsts iedzīvotāji. Viens no iemesliem ir salīdzinoši lētāka alkohola iegāde Valkā ar visām no tām izrietošajām sekām,” komentē Armands Āboliņš, Valsts policijas Valkas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas priekšnieks.
Solītās prēmijas metode
nestrādā
Taujāts, vai Valkas novada dome ir izmantojusi visas iespējas startēt, piemēram, Eiropas Savienības struktūrfondu programmās, lai piesaistītu līdzfinansējumu video novērošanas kameru iegādei un uzstādīšanai, V. A. Krauklis skaidro, ka šādu programmu piedāvājumi ir izpētīti, taču nav atrasts neviens variants, kā iegūt naudu konkrēti video novērošanas ieviešanai.
Valkas sabiedrībā pavīdējusi arī ideja, ka sabiedrības drošības apsvērumu labad cilvēki, piemēram, uzņēmēji, paši varētu ziedot daļu summas šādam mērķim.
“Protams, ziedot var, tikai es neticu, ka varēs saziedot tik lielu summu. Tāpat jārēķinās, ka visiem objektiem videonovērošanas kameras klāt nepieliks. Te ir jārunā arī par sabiedrības attieksmi,” saka Valkas novada domes priekšsēdētājs un atgādina par savulaik pašvaldībā pieņemto lēmumu izmaksāt atlīdzību iedzīvotājiem, kuri ar savu informāciju palīdzētu atklāt likumpārkāpumus. Tas ir spēkā joprojām, tikai nav, kam šādu atlīdzību izmaksāt. Tā neesot, ka valcēnieši šo lēmumu aizmirsuši. Cilvēki drīzāk nedaloties ar to informāciju, ko varbūt zina. Tiesa, vairāki “Ziemeļlatvijas” uzrunātie iedzīvotāji gan parausta plecus, – par tādu prēmiju viņiem esot pirmā dzirdēšana.
Citur vainīgos atrod
pēc videoierakstiem
Citu ceļu iet Valkas novada kaimiņi, Smiltenes novada dome, kas mērķtiecīgi nolēmusi turpināt ieguldīt sava budžeta naudu video novērošanā.
Smiltenes novada Pašvaldības policijas priekšnieks Normunds Liepa stāsta, ka jau šogad Smiltenes Vecajā parkā (tur, kur jau notikuši parka pārbūves darbi) tiks uzstādītas vismaz 20 video novērošanas kameras. Izmaksas vēl tiek precizētas.
Tāpat jau šogad tiks izveidots pieslēguma tīkls šobrīd rekonstruētajā Gaujas ielas posmā, jo arī tur (orientējoši no skeitparka un bērnu rotaļu laukuma un krustojuma ar Krāsotāju ielu līdz krustojumam ar Raiņa ielu, aptverot visus piegulošos krustojumus) tiks uzstādītas video novērošanas kameras. Pagaidām Smiltenē ir astoņas kameras, visas nopirktas par pašvaldības naudu un visas uzstādītas Baznīcas laukumā.
Perspektīvā arī plānots Smiltenē papildināt pasīvo video novērošanu ar iespēju pieslēgties pie video novērošanas kamerām attālināti. To darīs patruļpolicisti, kuri veic patrulēšanu un kuri attālināti pieslēgsies no viedierīcēm un varēs operatīvi reaģēt uz kameru ierakstos redzamo situāciju.
“Mūsdienu tehnoloģiju attīstības laikmetā jau ir pierādījies, ka video novērošana ir tas, uz ko jātiecas. Cilvēku resursi (policijas darbinieki) ir ļoti dārgi, salīdzinot ar tehniskajām iespējām, ko sniedz šāda novērošana, jo tā notiek nepārtraukti. Savukārt policijai nav tādu resursu, lai policisti atrastos visās vietās vienlaicīgi. Tāpēc Smiltenē pamazām tiek paplašināta video novērošana, sasaistot kopā pieslēguma tīkla izbūvi ar pašvaldības īstenotajiem projektiem dažādās jomās. Jau ir izanalizēti gadījumi, kur notiek sabiedriskās kārtības un drošības traucējumi, un uz turieni arī novirzīsim video novērošanu. Tas attiecas arī uz tām vietām, kur ir īstenoti jauni projekti un ieguldītas materiālās vērtības, kā, piemēram, Vecajā parkā,” informē N. Liepa.
Viņš arī uzsver, ka tajās vietās, kur ir izvietotas video novērošanas kameras, būtiski samazinās pārkāpumu skaits, jo potenciālie likumpārkāpēji zina, ka nepaliks nesodīti.
Pēdējais konkrētais gadījums Smiltenē, kad vainīgo personu izdevies noskaidrot, pateicoties video ierakstam, noticis 5. augustā pulksten 5.05 no rīta Baznīcas laukumā, netālu no tirdzniecības centra “Centrs”, kur no puķu piramīdas izrauti ziedi un nomesti zemē.
“Veicot video ieraksta analīzi, atpazinām personu, kura agrāk strādājusi Smiltenē. Par notikušo uzsākta administratīvā lietvedība,” piebilst pašvaldības policijas priekšnieks.
N. Liepa arī uzsver, ka video novērošanas uzsākšanā nav svarīga tikai kameru iegāde un uzstādīšana. Tikpat svarīga ir arī dokumentu sakārtošana un reģistrēšana Datu valsts inspekcijā.
Savukārt iedzīvotāji, kuriem nācies lūgt policijas palīdzību, lai sazīmētu vainīgos video ierakstā, norāda, ka ir ļoti svarīga video ieraksta izšķirtspēja, tāpēc uz tehnikas kvalitāti naudu nevajag taupīt.
Viedokļi
Vai Valkā vajag video novērošanu un kā vērtējat ideju, ka video novērošanas kameru iegādei vajadzīgo naudu varētu daļēji ziedot Valkas novada uzņēmēji?
Uldis Platnieks, Valkas pagasta kokapstrādes uzņēmuma “Ķeizari 1” valdes priekšsēdētājs:
– Video novērošana Valkā viennozīmīgi ir nepieciešama, lai cilvēki pilsētā justos droši. Jebkāds veids, kā piesaistīt tam finansējumu, ir atbalstāms, arī ar ziedojumiem. Šādu iniciatīvu vērtēju pozitīvi, tikai vispirms to vajag apspriest publiski. Nepieciešamības gadījumā esmu gatavs to atbalstīt arī finansiāli. Un vēl, ja pašvaldība saka, ka tai budžetā nav naudas šādām lietām, tad gribu teikt, ka sabiedrības drošība ir prioritāte, salīdzinot ar pašvaldības rīkotajiem kultūras un atpūtas pasākumiem Valkā. Protams, arī šādi pasākumi ir svarīgi, taču tiem jānotiek samērīgi ar pašvaldības ieņēmumiem.
Aivo Vārs, viesu nama “Otrā elpa” īpašnieks:
– Video novērošana Valkā ir noteikti vajadzīga, un esmu gatavs šādu ideju atbalstīt, kaut gan faktiski uzņēmējiem tas nav jādara. Šis jautājums ir valsts un pašvaldības kompetencē. Ja runājam par ziedojumiem, tad šajā procesā vajadzētu iesaistīties visai sabiedrībai, nevis tikai uzņēmējiem. Kaut gan uzskatu, ka Valkas novada dome var atrast video novērošanas kameru iegādei un uzstādīšanai vajadzīgo naudu savā budžetā, ieekonomējot citās budžeta pozīcijās un skrupulozi pārskatot savus izdevumus. Jautājums ir tikai, vai kāds grib to darīt? Tāpat ir jautājums, vai iesāktajos procesos ieguldītie pašvaldības līdzekļi tiek apsaimniekoti saimnieciski? Piemēram, Viestura ielas izbūve notikusi nekvalitatīvi, ieklājot asfaltu nepareizos līmeņos. Rezultātā pie iebrauktuves uz manu viesnīcu “Otrā elpa” lietus laikā veidojas milzīga peļķe. Nepareizi izbūvēta arī lietus ūdens novadīšanas sistēma. Pašvaldībai ir jāseko līdzi darbu kvalitātei jau būvniecības procesā.
Vents Zālītis, SIA “Valkas būvnieks” valdes loceklis:
– Protams, videonovērošana Valkā ir nepieciešama. Jau šobrīd pilsētā nav tie labākie sociāli ekonomiskie apstākļi, kas arī ietekmē kriminogēno situāciju. Tad, kad no 2020. gada Latvijā vairs nebūs pieejama Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu nauda un šo adatu no vēnas izvilks, tad situācija Valkā vēl vairāk pasliktināsies. Jau tagad Valkas novada domes budžetā naudas attīstībai nav. Kur tā radīsies pēc tam? Es uzskatu, ka nauda video novērošanas kamerām pašvaldībai jāmeklē, startējot ar projektiem dažādās ES struktūrfondu programmās. Ja jau tika atrasti vairāk nekā divi miljoni eiro, lai Valkā uzceltu jauno ugunsdzēsēju depo, kas ir labi un vajadzīgi, tad kāpēc ES programmās un projektos nevar atrast naudu video novērošanas kameru iegādei un uzstādīšanai, kas arī ir svarīgi sabiedrības drošībai? (Jaunā VUGD Vidzemes reģiona brigādes Valkas daļas depo ēka uzcelta Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekta “Pārrobežas rīcības spēju attīstīšana, veicot kopīgas katastrofu seku likvidēšanas aktivitātes skarbos vides apstākļos” – redakcijas piezīme.)
Protams, daļu naudas video novērošanas kamerām var saziedot Valkas novada uzņēmēji, taču tā nebūs lielākā daļa no summas.
Matīss Kristiāns Beks, veikala “SuperAlko” vadītājs:
– Tas, ko esmu dzirdējis vai arī izlasījis “Ziemeļlatvijā”, piemēram, par nesen izdemolēto autobusu pieturas nojumi un soliņiem estrādē, norāda, ka video novērošanu Valkā vajag. Tas palīdzētu noķert vainīgo un saukt pie atbildības. Tāpat tas varētu palīdzēt uzturēt sabiedrisko kārtību pilsētā. Piemēram, gan pie mūsu veikala, gan citiem veikaliem Valkā regulāri kāds vīrietis agresīvā veidā diedelē naudu no ārzemniekiem, dauzās pie automašīnu logiem, lai tos atver. Taču ir dīvaini, ja naudu video novērošanas kamerām vajadzētu vākt ziedojumu veidā no sabiedrības. Pašvaldībai ir jāstrādā iedzīvotāju labā, nevis otrādi. Uzskatu, ka nauda video novērošanas kamerām novada domei bija jāatrod jau sen. Ja naudas nav šā gada budžetā, tad tā jākrāj pakāpeniski un jāiet uz šo mērķi, lai video novērošana Valkā būtu.
