Lai iepazītos ar situāciju, kādos apstākļos pašlaik strādā Omuļu bibliotēka, aizvadītajā nedēļā šo apdzīvoto vietu Ērģemes pagastā apmeklēja pašvaldības delegācija.
Vizītē Omuļos ieradās novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis, pašvaldības izpilddirektors Aivars Cekuls, novada centrālās bibliotēkas direktore Ginta Dubrovska un pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Krams.
Bibliotēka – vienīgā vieta, kur satikties Pašlaik Omuļu bibliotēkas telpas atrodas pašvaldības īpašumā – bijušajā pamatskolas ēkā. Bez grāmatu krātuves mājā ir vēl arī divi dzīvokļi.V. A. Krauklis “Ziemeļlatvijai” atzīst, ka bijusī, taču arhitektoniski joprojām pievilcīgā skolas ēka, ir diezgan nožēlojamā stāvoklī, jo tek tās jumts. Remonts ēkā nav bijis, kā tautā saka, “simtu gadu”. Jumts gan esot nedaudz remontēts tajā ēkas spārnā, kur atrodas bibliotēka. Taču tas situāciju neatrisina, jo ēka pati par sevi ir bēdīgā stāvoklī. V. A. Krauklis lēš, – lai nomainītu jumtu un tā konstrukcijas, no pašvaldības budžeta nepieciešami vismaz piecdesmit sešdesmit tūkstoši latu. Taču ieguldīt paprāvos budžeta līdzekļus ēkā, kuru izmantos pavisam nedaudz vietējo iedzīvotāju, arī nebūtu prātīgi, tāpēc jāmeklē iespējas rast naudu kādos citos finanšu instrumentos.V. A. Krauklis prāto, ka ēka būtu atjaunojama ar mērķi, lai tā būtu interesanta visiem novada vai pat Latvijas iedzīvotājiem. Ņemot vērā Omuļu ģeogrāfisko atrašanās vietu, šajā celtnē varētu izveidot, piemēram, mākslinieku vai komponistu radošo namu.Pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Krams atzīst, ka šī situācija ar skolas ēku nav izveidojusies tikai pēdējos gados. Ēka tik tiešām ir sena, celta pagājušā gadsimta 40. gados. “Lai gan Omuļos savu dzīvesvietu ir deklarējuši tikai 150, bet realitātē te dzīvo nedaudz vairāk par simts iedzīvotājiem, pārsvarā – vecāka gadagājuma, Omuļos bibliotēka ir ļoti nepieciešama. Te ir izveidots sabiedriskās pieejas interneta punkts, savukārt pensionāri regulāri sanāk, lai vienkārši satiktos un aprunātos, kā arī paņemt grāmatas, palasīt presi. Diemžēl arī veikala te vairs nav,” stāsta pagasta pārvaldes vadītājs. Viņš atzīst, – kā pagasta vadītājs viņš vēlētos atrast piemērotāku vietu bibliotēkai, gan arī saglabāt vēsturisko skolas ēku. J. Krams uzskata, ja bibliotēka pārceltos uz dzīvokli vienīgajā divstāvu namā iepretim bijušajām darbnīcām, tas nebūtu sliktākais variants. Viņš priecājas, ka beidzot pašvaldības vadība ir ķērusies klāt šī jautājuma risināšanai un cer, ka darba grupa spēs pieņemt saprātīgāko lēmumu. Bibliotēka – pakalpojumu centrs? Arī domes priekšsēdētājs V. A. Krauklis atzīst, ka pašlaik aktuālākais jautājums ir atrast risinājumu piemērotu telpu ierādīšanai bibliotēkas vajadzībām. Ja bibliotēku pārceļ uz kādu no pašvaldības īpašumā esošiem dzīvokļiem, tad nebūs iespēju īstenot ieceri Omuļu bibliotēku veidot kā pakalpojumu centru, kurā varēs iegādāties pirmās nepieciešamības preces, samaksāt rēķinus, veikt pārskaitījumus vai vienkārši vietējie iedzīvotāji sanākt kopā kādā tematiskā pasākumā un kopīgi iedzert tēju. V. A. Krauklis sola, ka tuvākajā laikā sasauks darba grupu, kuras galvenais uzdevums būs izspriest, ko darīt ar šo ēku un kā atrisināt bibliotēkas sasāpējušo jautājumu. Domes priekšsēdis pieļauj, ka jau septembra domes sēdē deputātiem būs jāizskata šis jautājums.Omuļu bibliotekāre Valve Āboliņa pašlaik atrodas atvaļinājumā, taču piekrita izklāstīt savu redzējumu par bibliotēkas tālāko nākotni. Šonedēļ aprit 50 gadi, kopš viņa sāka strādāt Omuļu bibliotēkā. Bibliotekāre nesūdzas ne par grāmatu, ne abonētās preses trūkumu, tikai tik tiešām satraucas par telpu jautājumu. Pašlaik bibliotēka atrodas skolas ēkas otrajā stāvā, tāpēc diezgan problemātiski to apmeklēt ir gados vecākiem omuliešiem. Lietus laikā otrajā stāvā esošā skolas zāle pilnībā applūst. Tāpat arī kāpņu telpa. Arī viena no divām bibliotēkas telpām rada satraukumu par iespējamo applūšanu. Tomēr V. Āboliņa piekrīt domes priekšsēdētāja V. A. Kraukļa paustajam – ja bibliotēka pārcelsies uz citām telpām, skolas ēka nolemta iznīcībai, jo tur uzdarbosies vandāļi. Bibliotekāre stāsta, ka vietējie iedzīvotāji bibliotēkā pārsvarā lasa žurnālus, arī laikrakstu “Ziemeļlatvija”, kuru viņa abonē personīgi un pēc izlasīšanas atnes uz bibliotēku.
