Jau pērn cilvēki iesaistījās diskusijās par gājēju pāreju Smiltenē, braucot no Marijas ielas puses uz Baznīcas laukumu, kas ir apzīmēta vienīgi ar horizontālo ceļa apzīmējumu. Šomēnes diskusijas par satiksmes drošību iepriekš minētajā vietā atsākušās portālā ziemellatvija.lv. Smiltenes novada dome saredz risinājumu ne vien par konkrēto pāreju, bet arī vēl citām vietām pilsētā, kurās iecerēts veikt uzlabojumus.
“Ziemeļlatvija” devās līdz konkrētajai gājēju pārejai Marijas ielā, lai pārliecinātos, cik droši to ir šķērsot. Autovadītāji gods godam apstājās pirms pārejas, lai pār to palaistu gājējus. Pieļaujams, autovadītāji bija no Smiltenes, jo iebraucējs pat nenojaustu, ka šajā ielas posmā no stāvlaukuma uz tirdzniecības centru “Centrs” ir gājēju pāreja, jo horizontālais apzīmējums jeb zebra tikpat kā nav redzams. “Vietējie jau zina, ka tur ir gājēju pāreja, bet svešinieki to vienkārši nevar zināt. Pats esmu smiltenietis un jāsaka, pilsētā gājēji neskatās ne pa labi, ne pa kreisi. Tie cilvēki, kuri uz Smilteni atbraukuši un pārvietojas pa pilsētu kājām, ir uzmanīgāki, bet mūsējie, ka tik ātrāk pāri ielai,” stāsta autovadītājs Kārlis Brīdiņš.Zīme ir vajadzīgaViņš ir pārliecināts, ka šo konkrēto gājēju pāreju vajag aprīkot ar ceļa zīmēm “Gājēju pāreja”, tādējādi autovadītāji jau savlaicīgi varēs noreaģēt, nevis pēdējā brīdī strauji bremzēt. “Es labi pārzinu pilsētā visus krustojumus un pirms gājēju pārejām samazinu ātrumu, bet arī gājējiem jākļūst uzmanīgākiem un piesardzīgākiem, citādi var uzskriet virsū mašīnai,” piebilst autovadītājs.Baznīcas laukumā sastaptais Dainis Čukurs stāsta, ka viņam par gājēju kultūru Smiltenē ir grūti spriest, jo pats lielākoties pārvietojas ar velosipēdu, vienīgi aukstajā laikā dodas kājām. “Tomēr uzskatu, ka zīme šeit nepieciešama, jo cilvēku plūsma ir liela. Tagad nekas neliecina, ka būtu gājēju pāreja, jo strīpas nemaz nav atjaunotas. Domāju, ka vēl vairākās pilsētas ielās ir nepieciešamas gājēju pārejas, piemēram, lejā pie Jāņukalna, citādāk nevar tikt pāri ielai. Ja tu esi mašīnā, tad jūties varens, bet gājēju jau uzskata par otrās šķiras cilvēku,” saka smiltenietis.Arī pensionāre Indra Straume ir pārliecināta, ka pašvaldībai jārūpējas par satiksmes drošību pilsētā. “Pati pilsētu izstaigāju no rīta, kad mazāk mašīnu, bet šoferīši vienmēr palaiž pāri gājēju pārejai, vienīgi agrāk, kad Valkas, Audēju un Daugavas ielu krustojumā nebija apļa, mašīnas mēdza nepalaist gājējus,” atceras I. Straume.Uzlabojumi būsSmiltenes novada domes Saimnieciskās darbības nodaļas vadītājs Gints Kukainis stāsta, ka šādas diskusijas nav nekas jauns. Problēma sākta risināt jau pērn novembrī, bet, lai būtu reāls uzlabojums, ieceres vispirms jāsaskaņo ar VAS “Latvijas Valsts ceļi” Smiltenes nodaļu. “Sākotnējā versija no valsts ceļiem bija tāda, ka viņi tur neļāva uzlikt ceļa zīmes „Gājēju pāreja”, jo uzskatīja, ka nav pietiekami intensīva satiksme. Mēs bijām pretējās domās. Kopā ar Smiltenes novada pašvaldības policijas priekšnieku Normundu Liepu apzinājām situāciju par visām ceļa zīmēm pilsētā, vai nav nepieciešams kaut ko uzlabot, un vērsāmies vēlreiz „Latvijas Valsts ceļos”. Tad tikšanās reizē mums deva apstiprinājumu par zīmju uzstādīšanu,” informē G. Kukainis.„Ziemeļlatvija” noskaidroja, ka pašvaldība ir sagatavojusi vēstuli „Latvijas Valsts ceļiem” par vēl citiem iespējamiem satiksmes uzlabojumiem pilsētā. „Tad, kad viņi būs uzlikuši akceptu, tad varēšu precīzi pateikt, par ko esam vienojušies. Piemēram, pie mūzikas skolas nepieciešams ātruma ierobežojums, jo ir pastiprināta bērnu plūsma. Mūsu vēlme, lai, tuvojoties pilsētas robežai, autovadītāji pakāpeniski samazinātu braukšanas ātrumu, uzstādot ātrumu ierobežojošo zīmi 70, līdzīgi kā to dara Igaunijā,” par iecerēm stāsta G. Kukainis.Kas par daudz, tas par skādi“Latvijas Valsts ceļu” Smiltenes nodaļas ceļu būvinženieris Māris Mačulis „Ziemeļlatvijai” apstiprināja, ka sarunas ar Smiltenes novada domes pārstāvjiem notikušas un iestāde patlaban devusi mutisku apstiprinājumu konkrēto gājēju pāreju aprīkot ar ceļa zīmēm “Gājēju pāreja” numur 530 un 531 ar fluoriscento apmali. Tuvākajās dienās pašvaldībai tiks dots rakstisks saskaņojums. “Laba sadarbība mums izveidojusies ar Gintu Kukaini, ar kuru spriežam par satiksmes uzlabojumiem Smiltenē. Ja tādi ir nepieciešami un atbilst noteikumiem, tad dodam saskaņojumu. Viss notiek uz labu, ja nebija, tad būs. Mums pirmajā vietā ir drošība. Vienīgi jāatceras, ka nevajag pārsālīt,” saka M. Mačulis. Ar to speciālists bija domājis, ka visās ielās nevar būt gājēju pārejas. Lai ierīkotu gājēju pāreju, apzīmējot to ar horizontāliem vai vertikāliem ceļa apzīmējumiem, ir jāņem vērā vairāki kritēriji. “Gājēju pāreju ierīko, ja konkrētajā vietā stundas laikā ir simts gājēju un četrsimt automašīnu. Tiek pieļautas vairākas variācijas, piemēram, divsimt gājēju un trīssimt automašīnu, būtiskākais, lai kopējais skaits būtu pieci simti,” paskaidro ceļu būvinženieris.
viedokļi no ziemellatvija.lv
Portāla lietotāji atvērtajā forumā „Tās neredzamās gājēju pārejas” diskutē:Iebraucēja: „Neesmu smiltenietis, bet pa retam atbraucu uz Smilteni iepirkties. Parasti braucu no sporta skolas puses (pa Marijas ielu) uz Baznīcas laukumu un nesaprotu, vai no laukuma uz „top!” veikalu ir gājēju pāreja vai nav. Dažas mašīnas palaiž gājējus, citas ne. Nekādu zīmi tur nesaskatīju. Ja iela ir apsnigusi, tad ir atļauts zīlēt – ir vai nav gājējiem priekšroka. Tāpat būs jāzīlē, kurš būs vainīgs, ja notiks kāds negadījums tajā vietā.”123: „Aktīvie gājēji, kas staigā pa brauktuvi kur pagadās un nepazīst ceļa zīmes, kad ir un kad nav vietā, kur šķērsot brauktuvi, vienmēr uzskatīs, ka ir pāreja, un, ietinuši galvas kapucēs, neskatoties mauks savu gaitu. Atceras, ka kādreiz vasarā tur bija zebra, bet ziemā tur nav pārejas. Ir pēdējais laiks policijai pārmācīt tos ekskursantus!
