Neraugoties uz brantēnieša Jāņa Puntuļa sociālajos tīklos aktīvi izvērsto kampaņu un Smiltenes novada domei adresētajiem iesniegumiem, Smiltenes novada deputāti šo trešdien notikušajā domes sēdē neatcēla savu agrāko lēmumu par pašvaldības īpašuma “Brantu skola” atsavināšanu un nodošanu atklātai izsolei.
Izsole notiks 9. oktobrī. Jau rakstījām, ka, nevarēdama atrast pielietojumu Smiltenes novada nomalē esošajam īpašumam, kura uzturēšana turklāt prasa naudu, pašvaldība 26. augustā notikušajā domes sēdē nolēma īpašumu “Brantu skola” (zemi 2,94 hektāru platībā un četras ēkas) atkārtoti nodot atsavināšanai jeb atklātai izsolei. Izsoles sākumcena ir 50000 eiro ar nomaksu uz pieciem gadiem.
Lūgums ēku nomāt nepārliecinaToreiz domes sēdē piedalījās Brantu pagasta iedzīvotājs vēsturnieks Jānis Puntulis, norādot deputātiem, ka Brantu muižas (vēlāk skolas) ēka ir jāsaglabā kā publiskais īpašums un vietējais kultūras, sociālais un saimnieciskais centrs, kas kalpotu iedzīvotāju interesēs. Ieceres ēkas apsaimniekošanā jau ir Cēsu sabiedriskā labuma nevalstiskās organizācijas “Kultūrvēsturiskās Vides Saglabāšanas biedrība” (KVSB) Brantu nodaļai, kuru pārstāv J. Puntulis.Toreiz deputāti nenoticēja ne šiem plāniem, ne arī minētās biedrības finansiālajām spējām kā nomniekam apsaimniekot visu Brantu muižas kompleksu, tādēļ ar balsu vairākumu īpašumu “Brantu skola ” nodeva izsolei. Brantu muižas ēka netiek izmantota jau vairākus gadus kopš tajā esošās Brantu pamatskolas slēgšanas.Trešdien, 30. septembrī, notikušajā domes sēdē Smiltenes novada deputāti pie jautājuma par ēkas izmantošanu atgriezās vēlreiz. Proti, pašvaldība ir saņēmusi divus J. Puntuļa iesniegumus.Vienā no tiem ir lūgums piešķirt nekustamo īpašumu “Brantu skola” nomas lietošanā jau minētās nevalstiskās organizācijas KVSB Brantu nodaļai uz pieciem gadiem ar mērķi veikt vēsturiski pareizu Brantu muižas kompleksa restaurāciju, veicināt kultūras dzīvi, mazo uzņēmējdarbību un sociālo darbu Brantu pagastā un Smiltenes novadā kopumā.Otrajā iesniegumā ir lūgums pašvaldībai atcelt Smiltenes novada domes 26. augusta lēmumu par nekustamā īpašuma “Brantu skola” atsavināšanu un nodošanu atklātā izsolē un apturēt minēto izsoli, jo ir aizdomas, ka noteiktā izsoles cena neatbilst objekta patiesajai vērtībai, savukārt izsoles noteikumi neatbilst pagasta iedzīvotāju interesēm, bet veids, kā tika pieņemts šis lēmums, – labas pārvaldības principiem. Pašvaldība arī aicināta sarīkot sabiedrisko apspriešanu Brantu skolas telpās, kurā tiktu noskaidrots šā objekta nākotnē ieinteresēto iedzīvotāju viedoklis.
Citi brantēnieši uz sēdi neieradāsPirms domes sēdes J. Puntulis KVSB Brantu nodaļas vārdā izvērsa e-pastu kampaņu sociālajos tīklos ar nosaukumu “S.O.S. Palīdzības lūgums no Brantiem”, aicinot kampaņas atbalstītājus visiem Smiltenes novada domes deputātiem sūtīt vēstules ar lūgumu atcelt plānoto izsoli.30. septembrī pat bija ieplānots pikets pie Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas ēkas Rīgā ar mērķi pievērst plašāku uzmanību Brantu muižas lietai, taču, kā vēlāk “Ziemeļlatvijai” paskaidroja J. Puntulis, pikets netika sarīkots organizatorisku apsvērumu dēļ.Dzirdīgas ausis neatrada arī e-pastā izplatītais J. Puntuļa aicinājums visiem, kuriem rūp Brantu muižas nākotne, šo trešdien ierasties uz Smiltenes novada domes sēdi, lai “deputāti jūt sabiedrības interesi par šo lietu”. Uz jautājuma izskatīšanu no malas ieradās tikai J. Puntulis un Brantu un Smiltenes pagastu pārvaldniece Mārīte Treijere.Arī šoreiz J. Puntulis nepārliecināja deputātus par KVSB reālajām finansiālajām iespējām apsaimniekot Brantu muižu, jo pagaidām solīja tikai pāris tūkstošu eiro no ziedojumiem un kampaņas atbalstītājiem notekcauruļu sakārtošanai. Tāpēc deputāti savu lēmumu par īpašuma izsoli neatcēla un norādīja, ka arī KVSB, tāpat kā ikviens cits pretendents, drīkst piedalīties izsolē.“Mūsu (pašvaldības – redakcijas piezīme) mērķis ir panākt, lai ēka būtu apdzīvota, neaizietu postā un tajā notiktu darbība,” skaidro Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Gints Kukainis. “Turklāt jārēķinās ar to, ka Brantu muižas kompleksa uzturēšanā un apsaimniekošanā jāiegulda gana liels finansējums, un ar pāris tūkstošiem eiro to nevar izdarīt. Rīkojot izsoli, mēs arī mēģinām atrast šim īpašumam pielietojumu, ko bez rezultāta esam meklējuši jau vairākus gadus,” piebilst novada mērs.Par to, kā rīkosies turpmāk pēc šāda pašvaldības lēmuma, J. Puntulis pagaidām atturas runāt, vien piebilst, ka viņa atbalstītāji pārsvarā ir bijušie brantēnieši, kuri tagad dzīvo citur. “Tagad, kad izsole jau izsludināta, cilvēki zaudējuši cerību un neredz jēgu turpināt. Ja izsoli atceltu, viņi mums pieslēgtos,” ir pārliecināts J. Puntulis.
