Bieži vien pieaugušie bērnus apsauc ar vārdiem “Nestāsti nu pasakas!”. Taču Mārtiņdienā Valkas novada bērnu un jauniešu centrā “Mice” bija aicināti tieši tie, kuri prot stāstīt un labprāt to dara. Tradicionālajā Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts izglītības un satura centra konkursa “Teci, teci, valodiņa!” Tālās Gaujmalas novadu kārtā pulcējās 25 jaunie stāstnieki no Valkas, Ērģemes, Kārķiem, Vijciema, Zvārtavas, kā arī no Beverīnas novada Trikātas un Burtnieku novada Ēveles.
Šī konkursa mērķis ir stāstīšanas tradīciju atjaunošana, uzturēšana un attīstīšana, aktīvi līdzdarbojoties mūsdienu tautas mutvārdu kultūrā.
Stāstījums ir latviešu literārajā valodā, dialektā vai izloksnē. Uzstāšanās ilgums – ne vairāk par piecām minūtēm. Un šajā laikā jaunākās un vidējās grupas dalībniekam jāpastāsta pasaka vai teika, atgadījums no dzīves un mazs sižetiska žanra darbiņš, piemēram, anekdote, ātrruna vai spoku stāstiņš. Savukārt vecākās grupas stāstniekiem ir iespēja brīvi izvēlēties, kādi un cik stāsti tiek sagatavoti un atvēlētajā laikā stāstīti. Novadu kārtās visās vecuma grupās žūrija dalībniekiem piešķir divu pakāpju nosaukumus – Mazais un Lielais stāstnieks, un Lielā stāstnieka tituls dalībniekam ir ceļazīme uz konkursa finālu Rīgā.
Žūrijas darbs nav viegls, jo stāstnieks vērtējams visai daudzpusīgi – gan interesanta un vecumam piemērota teksta izvēle, gan stāstījuma raitums, spēja piesaistīt un noturēt klausītāju uzmanību, valodas precizitāte un izteiksmīgums, nesamākslotība, gan stāja, žesti, mīmika, saziņas prasmes, iejušanās stāstā.
Taču šīs nopietnās prasības nepavisam neradīja zālē stīvu un “elektrizētu” atmosfēru. Par to gādāja BJC “Mice” speciāliste Tija Bērtiņa, iesaistot visus kopīgā dziesmā un Mārtiņdienas laika zīmju vērošanā. Savukārt lielākā daļa jauno stāstnieku un arī žūrija – Evija Smane, Valdis Šaicāns, Silvija Dorša – jau itin labi pazīst viens otru no iepriekšējo gadu tikšanās reizēm. Un ir īpašs prieks, ka pasaku un teiku teicēji, kuri kādreiz bija pavisam mazi, nu jau krietni izauguši, joprojām ir draugos ar tautas mutvārdu folkloru.
Pirmie klausītāju priekšā stājās pērnā gada konkursa finālā Rīgā Dižā stāstnieka titulu ieguvušie Mikus Pētersons no Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas, Ilze Skrastiņa no Kārķu un Dāvids Kleins no Ēveles pamatskolas, kuriem iespēja piedalīties šīgada finālā jau rokā.
Ar interesantu literāro izvēli, drošu valodu un teicēja šarmu priecēja visi konkursa dalībnieki, un, ja vien mūs neierobežotu konkursa noteikumi, Lielā stāstnieka titulu un ceļu uz Rīgu mēs novēlētu daudz lielākam stāstnieku skaitam. Un par to, neapšaubāmi, pateicība pienākas pedagogiem un vecākiem, kas rosinājuši bērnos un jauniešos interesi un palīdzējuši sagatavoties šim konkursam.
Viskuplāk – ar vienpadsmit stāstniekiem – bija pārstāvēta Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzija, un Lielā stāstnieka nosaukumu šoreiz ieguva Toms Popdjakuniks, Vendija Kalniņa un Linda Zirne. No Vijciema pamatskolas ieradās četri dalībnieki, un divi no viņiem – Raivis Gekišs un pats jaunākais šīgada stāstnieks Tomass Bērts – titulēti kā Lielie stāstnieki. Uz Rīgu dosies arī Lielā stāstniece Emīlija Kondratjeva no Ērģemes pamatskolas.
BJC “Mice” bija sarūpējusi ne vien patīkamu konkursa norisi, bet arī diplomus un jaukas balvas visiem dalībniekiem, pedagogiem un žūrijai.
Konkursa finālu 26. novembrī Rīgā rīkos VISC un Rīgas Latviešu biedrības Folkloras komisija, to vērtēs tradicionālās kultūras speciālistu komisija un bērnu žūrija, piešķirot Mazā stāstnieka, Lielā stāstnieka, Dižā stāstnieka un Stāstnieku ķēniņa nosaukumus.
Turēsim īkšķus par savējiem!
