“Kamēr mīlestība tevī un manī, Celsimies Latviju laimīgu darīt!” – ar šādu moto 18. novembrī Strenču novada Kultūras centrā aizvadīts Latvijas dzimšanas dienai veltīts sarīkojums, kurā Strenču novada dome pasniedza savus apbalvojumus 11 iedzīvotājiem un vienam kolektīvam.
Titulu “Gada kolektīvs 2019” pašvaldība piešķīra Strenču novada Kultūras centra senioru dāmu deju kopai “Madaras” par ieguldīto enerģiju un entuziasmu, darbojoties kolektīvā un popularizējot Strenču novada vārdu.
Uzcītības un dejas
mīlestības nopelns
“Mums visām tas bija liels pārsteigums. Dejotājas zvanīja un stāstīja – izlasījušas par apbalvojumu un nav ticējušas savām acīm. Manuprāt, mazdrusciņ mums tas iedots avansā, bet tāpat ir patīkami,” teic “Madaru” vadītāja Ženija Daudziete.
Senioru dāmu deju kopu apbalvojumam izvirzīja Strenču novada Kultūras centrs.
“Madaras” Strenčos darbojas kopš 2006. gada. “2011. gadā kolektīvu sāka vadīt Ženija Daudziete – ļoti jauks, enerģisks un deju mīlošs cilvēks. Viņas vadībā dāmas ir kļuvušas jaunākas, jestrākas un dzīvespriecīgākas,” teic Strenču novada Kultūras centra vadītājas vietniece Sarmīte Caune.
Viņa priecājas par dejotāju enerģiju, – “Madaras” katru gadu piedalās skatēs Valkas novadā, Turnas tautas namā, kopā ar līdzīgiem kolektīviem. Par kolektīva varēšanu un entuziasmu labus vārdus ir teicis Smiltenes apriņķa deju kolektīvu virsvadītājs Reinis Rešetins, kurš ir arī žūrijas komisijas loceklis. Taču lielākā izdejošanās kolektīvam ir vasaras sezonā, kad citi amatiermākslas kolektīvi savu darbību ir beiguši.
“Strenču novada Kultūras centra vārds kopā ar burvīgajām “Madarām” ir izskanējis, viņām izdejojot simtiem soļu Mērsragā, Olainē, Salaspilī, Ventspilī, Straupē, Stalbē, Carnikavā, Dikļos, Valmierā, Smiltenē, Valkā, Cēsīs, Blomē, Vijciemā, Gaujienā, Alūksnē, Apē, Burtniekos, Naukšēnos, Turnā, romantiskajā Igaunijas pilsētā Vīlandē un sirsnīgajā Baltkrievijas pilsētā Vitebskā. Kolektīvs ir neatņemama sastāvdaļa gandrīz visos Strenču novada Kultūras centra rīkotajos pasākumos. 2016. gada augustā kolektīvs ar skaistu uznācienu “Savīties, sapīties, madarās paslēpties” nosvinēja 10 gadu jubileju,” uz kolektīva skatuves pieredzi atskatās S. Caune.
Šobrīd senioru dāmu deju kopā “Madaras” ir 12 dalībnieces. Vecākajai no viņām – Maijai Vilkai – ir vairāk nekā 80 gadu, kas nav šķērslis labai dejošanai, par seniori priecājas kolektīva vadītāja Ženija Daudziete.
“Madaru” dejotājas viņa raksturo kā atbildīgas un uzcītīgas, kuras visas kopā ir izveidojušas labu, draudzīgu un saliedētu kolektīvu, kas patiesi arī popularizējot savu novadu, – deju kopai ir savs karogs ar norādi “Strenču novads. “Madaras”. Karogs tiek ņemts līdzi uz festivāliem un koncertiem, bet, lai dejotājas uz tiem tiktu, gādā Strenču novada pašvaldība, nodrošinot transportu.
Sumina par mūža ieguldījumu
Titulu “Gada cilvēks 2019” Strenču novada dome piešķīra un Atzinības rakstus pasniedza 11 iedzīvotājiem: Alīnai Ločmelei, Lailai Pāvuliņai, Inai Neimanei, Ivetai Encei, Raivim Loginam, Jeļenai Tēraudkalnei, Svetlanai Andrējevai, Artai Šomasei, Guntim Ķigulim, Gintam Čukuram, Ērikam Ēķim.
Šogad īpašo apbalvojumu par mūža ieguldījumu un ilggadēju darbu Strenču novadā, veicinot novada izaugsmi, pašvaldība pasniedza Strenču novada pašvaldības Plānošanas un attīstības nodaļas zemes ierīkotājai Alīnai Ločmelei. Viņu balvai izvirzīja šās nodaļas vadītāja Iveta Ence.
“Alīna ir pašaizliedzīga un erudīta sava darba veicēja, personība, kura ilglaicīgi un apzinīgi strādājusi Strenču novadā un veicinājusi novada izaugsmi. Desmit gadus strādājot atbildīgu darbu kā Jērcēnu ciema padomes priekšsēdētājai, gan pēc tam zemes ierīkotājas amatā, Alīna palīdzējusi daudziem iedzīvotājiem, iepazinusi katru zemes stūrīti un tā apsaimniekotāju savā novadā. Klāt pieliekot pieredzi ar darbā piemērojamiem likumdošanas aktiem, Alīna savu ikdienā veicamo uzdevumu padara atbildīgi un kompetenti nu jau daudzu gadu garumā. Tas ir liels
pienesums novada pašvaldības misijai, kur galvenais mērķis ir novada iedzīvotāju labklājība,” savu kolēģi raksturo Iveta Ence.
Šobrīd A. Ločmele ir atvaļinājumā, tāpēc “Ziemeļlatvijai” ar viņu neizdevās sazināties.
