Pēdējā laikā ārvalstu ziņās pirmo vietu ieņem notikumi Sīrijā. ASV, kā arī Lielbritānija un Francija paziņojusi par iespējamo militāro uzbrukumu prezidenta Bašara al Asada režīmam. NATO lielvalstis šādu rīcību pieļauj pēc uzzinātā no nemierniekiem, ka Sīrijas prezidenta Bašara al Asada režīms pret iedzīvotājiem pielietojis ķīmiskos ieročus. Nav šaubu, ka pret šādiem noziegumiem nekavējoties jāreaģē, bet šaubas rada notikumu un apstākļu secība, kas attiecas uz notikušo. Vismaz sabiedrībai zināmie fakti, kurus uzrāda videokadri un Asada pretinieku ziņojumi, vēl nav uzskatāmi par pārliecinošu Asada režīma vainas pierādījumu. Šaubas arī padziļina pagātnē notikušais NATO spēku uzbrukums Irākai, pēc kura tā arī neatrada Sadama Huseina valdības saražotos ķīmiskos ieročus. Pasaules mediji ir ziņojuši arī neglaimojošus faktus par nemiernieku armijas sastāvu, kurā daudzi ir ar noziedzīgām nosliecēm. Tādus viegli pierunāt uz provokāciju. Turklāt tūlīt pēc informācijas publiskošanas ASV valsts sekretārs Džons Kerijs steidzās paziņot, ka Asada režīma vaina ir nenoliedzama. Negribas ticēt, ka Asads būtu tāds idiots, lai nesaprastu, ka ķīmisko ieroču izmantošana būtu pašnāvība. Acīmredzot uzbrukums Sīrijai bija nolemts jau sen, traucēja tikai Krievija un Ķīna ar savām veto tiesībām ANO. Vajadzēja noziegumu, kura dēļ var apiet ANO lēmumus. Gribot negribot atkal jādomā par naftu, pār kuras ieguvi kontroli visā pasaulē vēlas nodibināt ASV. Patiesību mēs, visticamāk, neuzzināsim, bet ir redzams, ka pasaule savelkas dūrē, un tas atsauc atmiņā viedo brīdinājumu, ka pulkstenis ir bez piecām minūtēm 12.
