Pagājušajā nedēļā Veselības ministrija sāka informatīvu kampaņu “Jūties švaki? – Ne vienmēr ir tik traki!” ar mērķi samazināt nelietderīgu neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izsaukumu skaitu.
Kampaņas ietvaros paredzēts informēt iedzīvotājus par dažādām iespējām saņemt mediķu konsultācijas un palīdzību, neizsaucot ātros uz mājām. Statistika liecina, ka daudzos gadījumos cilvēki izsauc neatliekamās medicīniskās palīdzības darbiniekus, kad viņu dzīvība nav apdraudēta un ar savām kaitēm viņi var vērsties pie palīdzības pie ģimenes ārsta. Pa tālruniizārstēt nevarMinistrijas ierēdņi uzskata, ka iedzīvotājiem rūpīgi jāapsver, vai viņu dzīvība ir apdraudēta, vai arī iespējams sagaidīt ģimenes ārsta konsultāciju. Ja ģimenes ārsts nav sazvanāms vai pieejams, iespējams lūgt padomu pa ģimenes ārstu konsultāciju tālruni 66016001.Par kampaņu jau rakstīts gan mūsu laikrakstā, gan vairākos citos masu medijos. Nepilnas nedēļas laikā par to jau ir parādījušies daudzi krasi atšķirīgi viedokļi. Jāatzīstas, arī es, nebūdams mediķis, diezin vai sāpju, reiboņa vai sirdsklauvju gadījumā prastu izšķirt, vai mana dzīvība ir apdraudēta vai nav. Tam piekrīt arī ģimenes ārsti.Valkā praktizējošais ģimenes ārsts Valdis Ķiris uzskata, ka cilvēkam, kurš nav profesionāls mediķis, praktiski nav iespējams noteikt, vai uznākusī kaite apdraud viņa dzīvību vai ne. Tāpat ir visai apšaubāmi, vai pat pieredzējis ārsts spēs būtiski palīdzēt cilvēkam, uzklausot viņu pa tālruni. “Ir gadījumi, kad noteikt pareizu diagnozi grūti pat, izmeklējot pacientu. Tad tiek saukts ārstu konsīlijs un saslimšanas cēloni noskaidro vairāki mediķi. Minētā kampaņa, šķiet, vairāk ir rīkota tādēļ, ka kļuvis daudz tā saucamo nervozo cilvēku. Ir tādi, kuri gandrīz katru nedēļu izsauc ātros, jo viņiem šķiet, ka kļuvis slikti. Daži vēlas vien parunāties. Daudzi ārstu palīgus izsauc tad, kad ir pārdozējuši alkoholu. Arī tādiem jāpalīdz, jo sekas var būt visādas. Taču kas attiecas uz aicinājumu saslimušajam pašam izvērtēt, vai uznākusī kaite apdraud viņa dzīvību, tad tas ir galīgi aplami. Pieļauju, ka hroniski kuņģa slimnieki zina iemeslu uznākušām sāpēm un tādiem parasti jau ir mājās ārstu izrakstītās zāles, bet, ja vēders pirmo reizi sāk stipri sāpēt, tad apdraudējuma pakāpi dzīvībai var noteikt tikai mediķis,” saka V. Ķiris. Pēc ārsta domām, visas šīs aktivitātes notiek nozares nabadzības dēļ. Ja naudas pietiktu, problēmu nebūtu.Daudz izsaukumu ir pie dzērājiemNeatliekamās medicīniskās palīdzības Vidzemes reģionālā centra vadītājs Juris Memļuks informē, ka centrs mēnesī saņem apmēram 160 izsaukumu un visi tie ir motivēti. “Pa tālruni viss tiek izstāstīts tā, ka noteikti jābrauc. Kad brigāde ierodas uzrādītajā adresē, tad gan ne vienmēr ir tā, kā stāstīts iepriekš. Tas tiesa, ka liela daļa izsaukumu attiecināma uz palīdzības sniegšanu saindēšanās gadījumos ar alkoholu. Kādreiz, klausoties zvanītāju, var saprast, ka cilvēks vienkārši pārdzēries, taču, ja neieradīsimies un sareibušais nomirs, tad mūs pārnestā nozīmē zemē iemīs. Palīdzība jāsniedz jebkurā gadījumā, jo arī saindēšanās ar alkoholu var beigties letāli. Kas attiecas uz aicinājumu pacientam pašam izlemt par ātro saukšanu vai nesaukšanu, tad uzskatu, ka cilvēkam nav viegli noteikt, cik liela ir uznākušo sāpju bīstamība. Iedomājos pats sevi. Esmu cilvēks cienījamos gados, un man pēkšņi sāk durt kreisajā pusē pakrūtē. Es, goda vārds, nevarētu pateikt, vai sāpes radušās no iekaisuša nerva vai kāda nopietnāka iemesla dēļ,” spriež J. Memļuks.Pēc centra vadītāja pārliecības, ja lūdz palīdzību, tad mediķiem jābrauc tā sniegt. Runas, ka bieži vien nelietderīgi tiek iztērēta degviela un tādējādi rodas pārlieku lieli un nevajadzīgi izdevumi, šeit nav īsti vietā. “Te ir runa par cilvēka veselību un dzīvību. Diemžēl mūsu valstī politika ir tāda, ka ne vienmēr tās centrā atrodas cilvēks. Rēķinām, ko samazināt un kā rīkoties, lai saruktu izdevumi medicīnā, bet tajā pašā laikā ir daudz citu jomu, kurās bezsaimnieciskuma dēļ tiek izšķērdēta liela nauda,” saka J. Memļuks.Bīstamas sāpes, kas sākas pēkšņiValkas neatliekamās medicīniskās palīdzības darbiniece, ārsta palīdze Elita Kirilova atzīst, ka gandrīz puse no izsaukumiem saistīta ar palīdzības sniegšanu pacientiem, kuri pārdozējuši alkoholu vai arī cietuši sāpes vairākas dienas un tikai tad izsaukuši ātros. “Ir bijuši gadījumi, kad cilvēks visu nedēļu mokās ar uznākušo kaiti, līdz beidzot sestdienā vai svētdienā, kad ārsts nav pieejams, nolemj izsaukt mūs. Nedēļas laikā viņš varēja aiziet pie ģimenes ārsta. Ir jau saprotama viņa kavēšanās to darīt, jo ārsta apmeklējums vai izsaukums maksā naudu, bet mēs sniedzam tikai neatliekamu palīdzību un vēlāk slimniekam tik un tā vajag ārsta konsultāciju un palīdzību. Ātrie jāizsauc, kad sāpes, reiboņi vai kāda cita vaina uznāk pēkšņi. Pēkšņas sāpes, piemēram, krūtīs, vēderā, pēkšņi reiboņi, traumas – tie ir gadījumi, kuros tiešām nepieciešama mūsu palīdzība,” saka E. Kirilova.Šoreiz nerunājot par alkoholiķiem, nekauņām un nervoziem cilvēkiem, jāatzīst, ka aicinājums izvērtēt savu kaiti ar domu – varbūt nemaz nav tik traki – pēc būtības tomēr nav humāns. Cilvēku psiholoģija ir dažāda. Var gadīties, ka kautrīgāks pacients, kurš jau pēc rakstura nav radis sevis dēļ citus traucēt, izdomā vēl paciesties un mediķus neizsauc. Praksē tādi gadījumi jau bijuši un beigušies letāli. Mēs par tiem esam uzzinājuši no masu medijiem, kuri vēlāk retoriski jautājuši – kādēļ viņš neizsauca mediķus? Taču tad to vaicāt ir par vēlu.
UZZIŅAI
Veselībai bīstamas situācijas:asiņošanatraumaspēkšņas, spēcīgas sāpesģībonisdzemdībassmakšanabronhiālās astmas lēkmesmaga alerģiska reakcijasirdslēkme
