Melnajos ūdeņos Valgmi plūkdams vējš Sapinies un nespēj smiet.
Melnajos ūdeņos
Valgmi plūkdams vējš
Sapinies un nespēj smiet
Tur pasaule pusnaktī atveras
Virs ūdens kā skaistākajā operā
Par pasaules gaitām nimfas klusi dzied
Vien ieklausies
Un dzirdēsi savu sirdi
Tīrāmies no mūsdienu sārņiem
Tā mazgāsies balta
Kā baltāks palags
Tā nesīs tevi uz jaunu rītu.